Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
MŪŽZAĻO RODODENDRU SUGAS:
Pēdējās izmaiņas veiktas:
13.05.2014

Rhododendron ambiguum Hemsl. - šaubu rododendrs

Mūžzaļš, 1-1,5 m augsts krūms. Dzinumi tievi, stingri, stāvi, biezi klāti dziedzeriem. Lapas iegareni olveida, smailas, 6-9 cm garas, 2-4 cm platas, apakšpusē ar dažāda veida zvīņām, stipru, aromātisku smaržu, lapas mala viļņaina. Ziedi pa 2-4 dzinumu galos, dzelteni, ar zaļu lāsojumu, ārpusē nedaudz zvīņu, iekšpusē nedaudz matiņu. Zied agri pavasarī. Putekšņlapas 10. Stipri variē ziedu forma un krāsa, tāpēc dots arī atbilstošs nosaukums. Suga pazīstama kopš 1904. gada. Savvaļā sastopama Rietumsečuānā līdz 3500 m virs jūras līmeņa. 

Rhododendron argyrophyllum Franch. - sudrablapu rododendrs


Rhododendron aureum Georgi - zeltainais rododendrs

Zema auguma, 0,2-0,6 m augsts krūms, dzinumi īsi ar tumši brūnu mizu. Lapas ļoti variablas, pat uz viena auga var būt gan olveida, gan otrādi olveida, gan plati eiptiskas, pie pmata ķīļveidīgi sašaurinātas, ar ieritinātu lapas apmali, 2,3-9,5 cm garas, 0,8-4 cm platas, tumšzaļas, ādainas.
Ziedi irdenās ziedkopās pa 3-8, plati zvanveida, ar noapaļotām, eliptiskām daivām, gaišdzeltenā vai krēmkrāsā, 2-3 cm gari. Zied agri - maijā.
Viena no nedaudzajām mūžzaļo rododendru sugām ar dzelteniem ziediem, kas ir izturīgas pret aukstumu, taču piemērota vairāk kontinentālam klimatam. Zemā auguma dēļ noderīga akmeņdārziem. Pavairojot ar sēklām, uzzied ļoti vēlu - tikai pēc 10-15 gadiem.
Savvaļā sastopama 1500-2700 m augstumā uz kalnu nogāzēm Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Mongolijā, Korejā, Japānā. Pazīstama kopš 1796. gada, Latvijā introducēta 1959. gadā. 

Rhododendron brachycarpum D.Don et G. Don - ĪSAUGĻU RODODENDRS

Mūžzaļš, 2-3 m augsts krūms. Veido noapaļotu un kompaktu krūmu. Jaunie dzinumi klāti ar baltu tūbu, kas vēlāk izzūd. Viengadīgie dzinumi resni, gaiši zaļi. Lapas 7-15 cm garas, 3-5 cm platas, pie pamatnes noapaļotas, saglabājas 2-3 gadus. Virspuse gaiši zaļa un gluda, apakšpuse klāta ar brūnu tūbas kārtu.
Ziedi plati piltuvveida, 2,5-3 cm gari, balti vai krēmbalti rožaini ar brūnu vai zaļganu lāsojumu uz augšējām vainaglapām, pagarinātos čemuros, kurus veido 10-20 ziedi. Vēlu ziedoša suga, zied jūnija beigās, jūlija sākumā, ražo kvalitatīvas, dīgtspējīgas sēklas.
Ļoti ziemcietīga suga, tādēļ tiek izmantota ziemcietīgu šķirņu selekcijai. Vienīgi pavasara salnās var ciest īsaugļu rododendra jaunie dzinumi, kas attīstās agri.
Savvaļā aug Japānā, Korejā 1700-2300 m augstumā. Pazīstama kopš 1861. gada, Latvijā introducēta pagājušā gadsimta 30. gados.

Rhododendron brachycarpum ssp. fauriei D.F.Chamb. - FORI RODODENDRS

sin. Rhododendron fauriei Franch.

Rhododendron brachycarpum v. tigerstedtii (Nitzelius) Davidian - TIGERŠTETA RODODENDRS

Tiek uzskatīts par pašu ziemcietīgāko no rododendriem, jo Somijā Mustilā iztur -450C. Vienīgi pavasara salnās var ciest rododendra jaunie dzinumi, kas attīstās ļoti agri.

Rhododendron bureavii Franch.

Rhododendron carolinianum Rehder - KAROLĪNAS RODODENDRS

sin. Rododendron minus var. minus

1-2,4 m augsts krūms. Lapas mūžzaļas, eliptiskas līdz plati eliptiskas, abos galos ķīļveidīgi nosmaiļotas, 4,6-11,8 cm garas, 1,8-6,5 cm platas, virspusē gludas, tumšzaļas ar retiem rūsas krāsas vairogmatiņiem. Lapu apakšpuse biezi klāta ar brūniem zvīņmatiņiem. Jaunie dzinumi zaļi līdz iesarkani, klāti ar zvīņmatiņiem.
Ziedi purpursārti vai rožaini ar vai bez lāsojuma uz augšējām vainaglapām, pa 4-12 dzinumu galos, piltuvveida, 3-4 cm plati, 2-3,8 cm gari. Zied maijā.
Tiek izmantota selekcijā, lai iegūtu ziemcietīgus hibrīdus, piemēram, tādus kā 'Dora Amateis', 'P. J. Mezitt', 'Agris'.
Savvaļā izplatīta ASV austrumos - Tenesijā un Ziemeļkarolīnā. Kultūrā kopš 1786. gada. Latvijā introducēta 1958. gadā. 

Rhododendron carolinianum v. album Rehder - KAROLĪNAS RODODENDRA BALTZIEDU VARIETĀTE

Rhododendron catawbiense Michxaux - KATAVBAS RODODENDRS

1-4 m augsts krūms, kam platums pārsniedz augstumu. Jaunie dzinumi sākumā tūbaini, vēlāk kaili. Lapas eliptiskas, abos galos noapaļotas, 7-15 cm garas, 3-5 cm platas, saglabājas 2-3 gadus. Virspusē tumšzaļas, kailas, apakšpusē zilganzaļas.
Ziedi purpurvioleti, ar vāju olīvzaļu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, 3,5-4,3 cm gari, 6 cm diametrā, piltuvveida līdz zvanveida, ar platām, ieapaļām vainaglapām. Ziedi pa 8-20 blīvos čemuros. Zied jūnijā, ražo kvalitatīvas sēklas.
Latvijā pilnīgi ziemcietīgs rododendrs. Augstās dekorativitātes, pieticības un labās ziemcietības dēļ plaši tiek izmantots jaunu lielziedu mūžzaļo šķirņu veidošanā.
Savvaļā ASV, Ziemeļkarolīnā un Virdžīnijā, 1200-2000 m augstumā. Kultūrā pazīstams kopš 1809. gada, bet Latvijā introducēts 19. gs. vidū. Nosaukts Katavbas upes vārdā.

Rhododendron caucasicum Pallas - KAUKĀZA RODODENDRS

Rhododendron concinnum Hemsl. - KRĀŠŅAIS RODODENDRS

Rhododendron decorum Franch. - GREZNAIS RODODENDRS

Rhododendron discolor Franch. - RAIBAIS RODODENDRS

sin. Rhododendron fortunei ssp. discolor D.F.Chamb.

Rhododendron ferrugineum L. - RUDAIS RODODENDRS

Zema auguma, 0,5-1 m augsts krūms. Lapas 0,8-3 cm garas un 0,4-1,4 cm platas, iegarenas, olveida vai otrādi lancetiskas, to apmale klāta retiem sarveida matiņiem.
Ziedi rožaini, pa 4-12 čemurveida ķekaros, stobrveida, ar garu stobriņu, 1-2 cm gari. Zied jūnijā, jūlijā. Tiek audzētas formas arī ar pildītiem un baltiem ziediem.
Viena no retajām rododendru sugām, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Ļoti vērtīga suga akmeņdārzu veidošanai. Savvaļā sastopama Alpos, 360-1800 m augstumā, kur to tāpat kā asmataino rododendru sauc par Alpu rozi. Pazīstams kopš 1752. gada. Latvijā rudais rododendrs introducēts 20. gs. sākumā. 

Rhododendron fortunei Lind. - FORČUNA RODODENDRS

sin. Rhododendron fortunei ssp. fortunei D.F.Chamb.

Rhododendron griersonianum Balf. f. et Forrest

Rhododendron groenlandicum (Oeder) Kron et Judd - GRENLANDES RODODENDRS

sin. Ledum groenlandicum Oeder - Grenlandes vaivariņš

0,5-2 m augsts krūms. Jaunie dzinumi ar tūbu. Lapas 1,2-6 cm garas un 0,5-1,5 cm platas, lineāri eliptiskas, malas ieritinātas, apakšpusē klātas ar biezu tūbas slāni. Aug ļoti aromātiski.
Ziedkopa čemurveidīga ar daudz ziediem, ziedi 4-8 cm gari, balti. Zied jūnija beigās, jūlijā.
Dārzkopībā plašāk izmantotā vaivariņu suga.
Savvaļā izplatīta Grenlandē, Kanādā, ASV ziemeļos. Introducēta 1763. gadā. Latvijā vienīgā savvaļā augošā rododendru suga - tūbainais rododendrs Rh. tomentosum Harmaja (purva vaivariņš - Ledum palustre L.), kas atšķiras ar šaurākām lapām, dārzos tiek audzēta retāk.

Rhododendron hippophaeoides Balf. f. et W.W.Smith - SMILTSĒRKŠĶVEIDA RODODENDRS

Rhododendron hirsutum L. - ASMATAINAIS RODODENDRS

Zema auguma, 0,5-1 m augsts krūms. Lapas 0,8-3 cm garas un 0,4-1,4 cm platas, iegarenas, olveida vai otrādi lancetiskas, to apmale klāta retiem sarveida matiņiem.
Ziedi rožaini, pa 4-12 čemurveida ķekaros, stobrveida, ar garu stobriņu, 1-2 cm gari. Zied jūnijā, jūlijā. Tiek audzētas formas arī ar pildītiem un baltiem ziediem.
Viena no retajām rododendru sugām, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Ļoti vērtīga suga akmeņdārzu veidošanai. Savvaļā sastopama Alpos, 360-1800 m augstumā, kur to sauc par Alpu rozi.
Pazīstams kopš 1656. gada. Tas ir pirmais rododendrs, ko sāka kultivēt, un līdz ar to aizsākās rododendru kā kultūraugu vēsture. Latvijā asmatainais rododendrs introducēts 20. gs. sākumā.

Rhododendron impeditum Balf. f. et. W.W. Smith - BLĪVAIS RODODENDRS

Neliels, blīvi zarots krūms, 0,3-0,6 m augsts. Lapas sīkas, 0,4-1,6 cm garas un 0,3-0,7 cm platas, eliptiskas līdz iegarenas vai olveida, virspusē tumšzaļas, abās pusēs klātas zvīņmatiņiem. Dzinumi ļoti īsi, klāti mazām, melnām zvīņām.
Ziedi violeti, hiacinšu zili vai rožainā lavandu krāsā, pa 1-4 dzinumu galos, plati piltuvveida, 0,7-1,6 cm gari, 2-2,5 cm diametrā. Zied maija otrajā pusē, ļoti bagātīgi. Ideāls augs akmeņdārziem. Viena no visvērtīgākajām sīklapaino rododendru sugām.
Savvaļā Ķīnā - Junaņā, Sičuānā 2700-4900 m augstumā kalnu nogāzēs, alpīnajās pļavās. Kultūrā kopš 1918. gada. Latvijā introducēta 1957. gadā.

Rhododendron insigne Hemsl. et E.H. Wilson - LIELISKAIS RODODENDRS

Dzimtenē 1,5-3,7 m augsts, biezi zarots, kompakts krūms. Lapas ādainas, eliptiskas, nosmaiļotas, 6-14 cm garas, 1,5-5 cm platas. Lapas plātne mala nedaudz ieritinājusies, virspuse tumšzaļa un spīdīga ar 14-16 izteiktiem vadaudu kūlīšu pāriem. Apakšpuse it kā pārklāta ar sudrabainu vai vara krāsas plēvi. Lapas saglabā 3-5 gadus.
Ziedi pa 6-17 vienā ziedkopā, plati zvanveida, 2,8-5 cm gari, rožaini, parasti ar tumšāku viduslīniju uz katras vainaglapas, ar vai bez lāsojuma zieda iekšpusē. Ziedpumpuru gali sarkani. Zied maija beigās, jūnija sākumā.
Savu stingro un spožo lapu un kompaktā auguma dēļ vērtīga suga, ko plaši izmanto selekcijā.
Savvaļā sastopama Rietumķīnā, kalnu mežos 2100-3000 m v.j.l. Latvijā introducēta 1974. gadā.

Rhododendron kaempferi Planch. - KEMPFERA RODODENDRS

sin. Rhododendron obtusum v. kaempferi Wils.

Rhododendron keleticum Balf. f. et Forrest - PIEVILCĪGAIS RODODENDRS

sin. Rhododendron calostrotum ssp. keleticum Balf. f. et Forrest

Rhododendron kiusianum Makino

Rhododendron kotschyi Simonkai - KOČĪ RODODENDRS

sin. Rhododendron myrtifolium Schott et Kotschy

Rhododendron lapponicum (L.) Wahlenb. - LAPZEMES RODODENDRS

Rhododendron ledebourii Pojark. - LEDEBŪRA RODODENDRS

Daļēji mūžzaļš, 1,5-2,8 m augsts krūms ar labi aplaptiem, stāvus augošiem zariem. Lapas eliptiskas līdz olveida, abos galos noapaļotas, 0,8-2,7 cm garas, 0,5-1,3 cm platas, uz sterilajiem dzinumiem līdz 4 cm garas, virspusē koši zaļas, spīdīgas, ar izkaisītām zvīņām, apakšpuse rūsgani brūna. Lapas pārziemo tikai uz kārtējā gada dzinumiem, saglabājas uz auga ziedēšanas laikā un nobirst līdz ar kārtējā gada jauno lapu parādīšanos. Lapas aromātiskas, atgādina vaivariņu smaržu.
Ziedi rožaini violeti, plati piltuvveida, pa 1-3 dzinumu galos. Ziedi 2-5 cm diametrā, 1,6-2,2 cm gari.
Savvaļā - Altajā un Sajānos - zied jūnijā un jūlijā, bet Latvijā uzzied jau aprīlī. Pazīstams kopš 1780. gada. Latvijā introducēts 20. gs. trīsdesmitajos gados. Sevišķi interesants ar agro ziedēšanu. Latvijā tiek audzēta arī Ledebūra rododendra baltā un rožainā varietāte.

Rhododendron ledebourii v. album

Ledebūra rododendra baltziedu varietāte.

Rhododendron ledebourii v. roseum

Ledebūra rododendra rožainā varietāte.

Rhododendron makinoi Tagg - MAKINO RODODENDRS

1-2,5 m augsts un tikpat plats krūms. Lapas šauri lancetiskas, ieritinātas, saglabājas 4-5 gadus, 5-18 cm garas, 0,8-2,5 cm platas. Jaunas lapas ar baltu tūbu, vēlāk tumšzaļas ar 12-15 dzīsliņu pāriem, apakšpuse biezi klātas ar gaiši brūnu tūbu.
Ziedkopās pa 5-10 ziediem, piltuvveida līdz zvanveida, 5-6 cm diametrā, 3-4 cm gari. Ziedpumpuri karmīnoranži, izplaukstot kļūst gaišāki, gandrīz balti, ar vai bez lāsojuma zieda iekšienē. Zied maija beigās.
Latvijā pilnīgi ziemcietīga suga. Parasti tiek audzēta savu neparasti šauro lapu dēļ.
Suga pazīstama kopš 1914. gada, Latvijā introducēta 1961. gadā. Savvaļā sastopama mežos starp klintīm Japānai piederošajās Jakušimas un Honsju salās 180-700 m augstumā. Nosaukta par godu japāņu botāniķim T. Makino.

Rhododendron maximum L. - LIELAIS RODODENDRS

1-4 m augsts krūms. Dzimtenē kokveida - līdz 12 m augsts. Jaunie dzinumi sākumā ar rūsas sarkaniem matiņiem, bet vēlāk kļūst kaili. Lapas ādainas, olveida lancetiskas, smailas, 10-30 cm garas, 4-7 cm platas, saglabājas 3-4 gadus. Virspuse kaila, tumšzaļa, apakšpuse klāta matiņiem.
Ziedi 2,3-3,1 cm gari, rožaini, gaiši violeti vai balti, zvanveida, pa 14-25 koniskās ziedkopās. Uz augšējās vainaglapas zieda iekšpusē dzeltenzaļš lāsojums. Vēlu ziedoša suga. Zied jūnija otrajā pusē jūlija sākumā. Ziedkopas daļēji nosedz kārtējā gada dzinumi. Ražo kvalitatīvas, dīgtspējīgas sēklas.
Izplatīts Ziemeļamerikā no Džordžijas līdz Jaunskotijai kadiķu vai lapu koku mežu paēnā. Introducēts 1763. gadā, Latvijā tiek audzēts kopš 1955. gada.

Rhododendron micranthum Turcz. - SĪKZIEDU RODODENDRS

Rhododendron morii Hayata - MORĪ RODODENDRS

Rhododendron orbiculare Decne. - APAĻLAPU RODODENDRS

Rhododendron oreodoxa Franch. - ROTĀJOŠAIS RODODENDRS

Rhododendron pachytrichum Franch.

Rhododendron ponticum L. - PONTIJAS RODODENDRS

Rhododendron puralbum Balf. f. et W.W. Sm. - TĪRBALTAIS RODODENDRS

sin. Rhododendron wardii var. puralbum (Balf. f. et W.W.Sm.) D.F. Chamb.

Rhododendron rubiginosum Franch. - RŪSGANAIS RODODENDRS

Rhododendron russatum Balf. f. et Forrest - IESARKANAIS RODODENDRS

0,3-1,5 m augsts krūms. Lapas aromātiskas, 1,6-4 cm garas, 0,6-1,7 cm platas, šauri līdz plati eliptiskas līdz iegarenas, apakšpusē klātas ar sarkanbrūniem zvīņmatiņiem.
Ziedi pa 4-6 dzinumu galos, plati piltuvveida, 1-2 cm gari, tumši indigozili, purpura līdz rožainā lavandu krāsā, zieda iekšiene pie rīklītes klāta ar baltiem matiņiem. Zied maija otrajā pusē. Ļoti vērtīga suga akmeņdārziem. Tumšo ziedu dēļ tiek plaši audzēta uz izmantota selekcijā.
Savvaļā sastopama Ķīnā - Junaņā un Sičuānā, 3400-4300 m augstumā klajās, akmeņainās, mitrās, zālainās kalnu nogāzēs. Kultūrā kopš 1913. gada. Latvijā introducēta 1958. gadā.

Rhododendron sichotense Pojark. - SIHOTĪNAS RODODENDRS

Daļēji mūžzaļš, izplesti zarots, līdz 3 m augsts krūms. Lapas eliptiskas līdz olveida, 1,7-3,5 cm garas, 0,9-2 cm platas, uz sterilajiem dzinumiem 4,5 cm garas, ar strupu, dažreiz pat ierobotu galotni un platu pamatni. Lapas virspuse olīvzaļa, apakšpuse gaišāka, vēlāk rūsgani brūna. No abām pusēm klātas ar zvīņveida dziedzermatiņiem. Lapas uz kārtējā gada dzinuma paliek ziemā, visu ziedēšanas laiku un nokrīt līdz ar jauno lapu parādīšanos. Lapas smaržo līdzīgi vaivariņiem.
Ziedi rožaini violeti, plati piltuvveida, 3-4,5 cm diametrā. Ziedpumpuri pa 1-4 dzinumu galos, katrā ziedpumpurā 1-2 ziedi.
Efektīva, bagātīgi ziedoša, Latvijā pilnīgi ziemcietīga suga. Savvaļā izplatīts Tālajos Austrumos tikai Sihotealina kalnu grēdas austrumu nogāzē. 1952. gadā krievu botāniķe Pojarkova šo sugu izdalīja no Daurijas rododendra. Latvijā introducēta 1972. gadā. Latvijas apstākļos zied ļoti agri - aprīlī, vienlaikus ar zalkteni mūsu mežos.

Rhododendron smirnowii Trautvetter - SMIRNOVA RODODENDRS

1-6 m augsts, plats, noēnotās vietās samērā skrajš krūms. Lapas tumšzaļas, spožas, olveida līdz eliptiskas, malas bieži ieritinājušās, 6,5-17,5 cm garas, 2-4,2 cm platas, saglabājas 3-5 gadus. Jaunie dzinumi un lapas klātas ar baltu tūbu. Pēc diviem gadiem lapu virspuse kļūst kaila, bet apakšpusē tūba kļūst brūna un saglabājas visu lapu dzīves laiku.
Ziedi piltuvveida-zvanveida, 3,5-4,8 cm gari pa 6-15 irdenās ziedkopās, rožainā vai purpursārtā krāsā, parasti ar dzeltenbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Vainagu apmale kruzuļota. Zied maija beigās, jūnija sākumā, ražo kvalitatīvas, dīgtspējīgas sēklas.
Viena no ziemcietīgākajām sugām. Plaši izmanto krustojumos, lai jaunajiem hibrīdiem uzlabotu ziemcietību. Tā kā ziediem ir gari ziedkāti, stiprā lietū ziedkopa mazliet izgāžas.
Savvaļā Turcijas ziemeļaustrumos un Kaukāza kalnos 800-2300 m augstumā. Pazīstams kopš 1886. gada, Latvijā introducēts pagājušā gadsimta 30. gados. Nosaukta par godu sugas atklājēja Ungerna-Sternberga draugam M. Smirnovam.

Rhododendron sutchuenense Franch. - SEČUĀNAS RODODENDRS

Rhododendron ungernii Trautvetter - UNGERNA RODODENDRS

Rhododendron vernicosum Franch. - SPOŽLAPU RODODENDRS

Rhododendron williamsianum Rehd. et Wils. - VILJAMSA RODODENDRS

Rhododendron yakushimanum Nakai - JAKUŠIMAS RODODENDRS

'KOICHIRO WADA' (FCC 1947 - RHS Wisley)

1-2,5 m augsts, kompakts un noapaļots krūms. Lapas šauras līdz plati eliptiskas, 6-21 cm garas un 1-3 cm platas, parasti ieritinājušās. Lapas plātnes gals nosmaiļots, pie pamata ķīļveidīgs līdz noapaļots. Jaunās lapas no abām pusēm klātas ar gaišu tūbu. Gada laikā virspuse kļūst kaila, tumši zaļa, apakšpuse klāta ar biezu baltu vai dzeltenbrūnu tūbu.
Ziedi piltuvveida līdz zvanveida, 5-6 cm diametrā, 3-4 cm gari, pa 5-10 ieapaļās ziedkopās. Ziedpumpuri koši rožaini, pēc ziedu izplaukšanas kļūst gaišāki līdz balti. Ziedu iekšpusē var būt vai arī nebūt lāsojums. Zied bagātīgi maija beigās, jūnija sākumā.
Viena no visplašāk audzētajām rododendru sugām. Ziemcietīga suga, viena no nedaudzajām mūžzaļo rododendru sugām, ko var audzēt pilnā saules apgaismojumā. Pēdējos gadu desmitos plaši izmanto selekcijā, lai iegūtu šķirnes ar kompaktu augumu un piemērotas saulainām vietām. Visplašāk pazīstams klons 'Koichiro Wada', kam raksturīgs 0,5-1 m augsts, blīvs krūms.
Savvaļā aug Japānas dienvidos, Jakušimas salas kalnos, 500-2000 m augstumā. Introducēts 1921. gadā, Latvijā - pirms 1976. gada.