Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
VASARZAĻO RODODENDRU SUGAS:
Pēdējās izmaiņas veiktas:
13.05.2014

Rhododendron albrechtii Maxim. - ALBREHTA RODODENDRS

1-2 m augsts stāvus augošs, zarots krūms. Jaunas lapas bronzas krāsā. Lapas otrādi olveidīgas, retāk eliptiskas, pie pamata ķīļveidīgas, parasti 5 īso dzinumu galos, 2,1-13,5 cm garas, 0,9-6,3 cm platas. Lapu malas, virspuse un apakšpuse ar matiņiem.
Ziedi rožaini līdz tumši purpurrožaini ar olīvzaļu lāsojumu uz augšējām vainaglapām, plati zvanveida, 2,3-3,5 cm gari, 3-5 cm diametrā, ziedkopās pa 2-5, uzzied maijā pirms vai līdz ar lapu plaukšanu.
Īpaši dekoratīvas ir formas ar tumšaku ziedu krāsu. Stādījumos labi sader ar Šlipenbaha rododendru. Piemērota audzēšanai Latvijas centrālajā un rietumu daļā, no pavasara salnām pasargātās vietās.
Savvaļā sastopams Japānā - Honsju un Centrālajā Hokaido, 800-2300 m augstumā subalpīnajā zonā. Suga pazīstama kopš 1892. gada. Latvijā introducēta 1959. gadā. Nosaukta par godu Krievijas flotes ārstam Dr. M. Albrehtam.

Rhododendron arborescens (Pursh) Torr. - KOKVEIDA RODODENDRS

1,5-3 m augsts krūms vai retāk – līdz 6 m augsts koks. Lapas 3,8-10,5 cm garas un 1,3-3 cm platas, olveidīgas, otrādi olveidīgas līdz eliptiskas. Saberztas smaržo pēc pļautas zāles.
Ziedi 3,8-5,5 gari, ziedkopās pa 3-8, parādās tad, kad lapas pilnīgi attīstījušās, balti ar rožainu nokrāsu, spēcīgu, patīkamu smaržu. Zied jūnija beigās, jūlija sākumā. Vērtīga suga apstādījumiem savas vēlās ziedēšanas un patīkamā aromāta dēļ.
Savvaļā ASV no Pensilvānijas līdz Džordžijai un Alabamai strautu krastos, mitros mežos, kalnu nogāzēs. Eiropā introducēta pirms 1814. gada, Latvijā kultivē kopš 1959. gada. 

Rhododendron austrinum (Small) Rehder

Rhododendron bakeri (Lemmon ex Mckay) Hume - BEIKERA RODODENDRS

Rhododendron calendulaceum (Michx.) Torr. - KLIŅĢERĪŠU RODODENDRS

1-3 m augsts krūms. Lapas eliptiskas, iegareni olveidīgas vai lancetiskas, 3,5-8 cm garas un 1,3-3,5 cm platas.
Ziedi stobrveida-piltuvveida, 2,5-4 cm gari, pa 5-8 čemuros, parādās reizē ar lapām vai arī tūlīt pēc lapu saplaukšanas, dzelteni, oranži vai šarlaksarkani ar pārejas toņiem. Zied jūnijā.
Savvaļā ASV – Pensilvānijā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā, Džordžijā. Eiropā introducēts 1804. gadā. Latvijā 20. gs. 30. gados.
Bez pamatsugas asptādījumu ierīkošanā plaši tiek izmantota sarkanziedu varietāte Rh. calendulaceum Torr. var. aurantium un oranžziedu - Rh. calendulaceum Torr. var. croceum.

Rhododendron calendulaceum var. aurantium Rehder

Kliņģerīšu rododendra sarkanziedu varietāte.

Rhododendron calendulaceum var. croceum Rehder

Kliņģerīšu rododendra oranžziedu varietāte.

Rhododendron camtschaticum Pall. - KAMČATKAS RODODENDRS

4-30 cm augsts pundurkrūms. Jaunie dzinumi ar matiņiem. Lapas 1,6-5 cm garas un 0,8-2,5 cm platas, otrādi olveidīgas, apmales ar matiņiem. Rudenī krāsojas koši dzelteni-brūni-sarkanas.
Ziedi pa 1-3 dzinumu galos, attīstās uz kārtējā gada dzinumiem, ļoti atvērti zvanveida, 1,8-2,5 cm gari, 4 cm diametrā, purpura līdz rožaina purpura, tāpat sarkani vai retāk balti, ar sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas zieda iekšpusē. Zied jūnijā, jūlijā.
Vēlīna, atkārtoti ziedoša, ziemcietīga suga. Ideāls augs akmeņdārziem, jo veido blīvas paklājveida audzes, kas pilnīgi nosedz augsni.
Savvaļā sastopams Kamčatkā, no kā arī guvis savu nosaukumu, tāpat arī Aļaskā, Kuriļu salās un Japānas ziemeļos. Introducēts 1799. gadā, Latvijā 1962. gadā.

Rhododendron canadense (L.) Torr. - KANĀDAS RODODENDRS

Līdz 1,2 m augsts stāvus augošs krūms. Lapas 1,9-5,7 cm garas un 0,8-1,9 cm platas, eliptiskas līdz iegarenas. Lapu virspuse zilgani zaļa. Rudenī lapas krāsojas purpura krāsā violeto ziedu formai un dzeltenā krāsā baltziedu formai.
Ziedi ziedkopās pa 3-6, dziļi šķelti ar trim vainaglapām, parādās pirms lapām, 1,9 cm gari, rožaini purpura. Retāk sastopama baltziedu varietāte Rh. canadnese (L.) Torr. var. album. Zied maijā pirms lapu plaukšanas.
Dekoratīva, ziemcietīga, neliela auguma, bagātīgi ziedoša rododendru suga.
Savvaļā Kanādā Labradorā un Ņūfaundlendā purvainās un mitrās vietās. Introducēta 1767. gadā. Latvijā kopš 1958. gada.

Rhododendron canadnese (L.) Torr. var. album

Kanādas rododendra baltā varietāte.

Rhododendron cumberlandense E.L. Braun

Rhododendron dauricum L. - DAURIJAS RODODENDRS

Vasarzaļš, stipri zarains, 0,5-2 m augsts krūms. Zied bez lapām vai arī ar dažām palikušajām iepriekšējā gada lapām. Lapas biezas, ādainas, iegareni ovālas vai ovālas, 1-3,5 cm garas un 0,5-2 cm platas. Augšpuse tumši zaļa, spīdīga, gluda, apakšpuse zvīņaina.
Ziedpumpuri pa 1-3 dzinumu galos, no katra pumpura plaukst 1 zieds. Ziedi piltuvveida vai zvanveida, rožainā ceriņkrāsā. Zied ļoti agri - parasti aprīlī, ļoti siltās ziemās novērota ziedēšana pat janvārī. Diemžēl mūsu atkušņiem bagātajās ziemās nereti izsalst ziedpumpuri.
Savvaļā izplatīts – Sajānos, Aizbaikālā, Amūras apgabalā, Habarovskas un Piejūras novados, Mongolijas ziemeļaustrumu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumu daļā. Kultūrā pazīstams kopš 1870. gada. Latvijā introducēts 1959. gadā. 

Rhododendron japonicum (A. Gray) Valcken.Suring. - JAPĀNAS RODODENDRS

1,5-2 m augsts krūms. Lapas otrādi olveidīgas vai otrādi lancetiskas, 5-11,5 cm garas un 1,8-3,5 cm platas, lapu apakšpusē matiņi tikai uz vidusdzīslas. Ziedi pa 6-12 vienā ziedkopā, plati piltuvveida, 4,8-6,2 cm gari, rožaini, oranži, lašu oranži līdz ķieģeļu sarkani vai dzelteni, ar lielu tumši oranžu lāsojumu. Zied reizē ar lapu plaukšanu - maija beigās, jūnija sākumā.
Savas pieticības un izcilās dekorativitātes dēļ pašlaik ir viena no visizplatītākajām vasarzaļo rododendru sugām Latvijas daiļdārzos. Kā vērtīgs mātesaugs plaši tiek izmantota selekcijas darbā, veidojot jaunas šķirnes.
Savvaļā centrālajā un austrumu Japānā. Eiropā introducēta 1830. gadā. Latvijā 20. gs. 20. gados.

Rhododendron luteum Sweet - DZELTENAIS RODODENDRS

1,5-3 m augsts krūms. Lapas 5-12 cm garas, 1,3-4,2 cm platas, iegarenas, iegareni olveidīgas vai iegareni lancetiskas, rudenī krāsojas sarkani violetā krāsā.
Ziedi ziedkopās pa 7-17, stobrveida-piltuvveida, koši dzelteni ar tumšāku triepumu uz augšējās vainaglapas, stipri smaržīgi, 3,2-4,5 cm gari, 4,5-5 cm diametrā. Zied maija otrajā pusē, jūnijā, pirms vai kopā ar lapu plaukšanu.
Viena no biežāk audzētajām vasarzaļo rododendru sugām Latvijas daiļdārzos. Spilgti dzelteno ziedu, stiprās un patīkamās smaržas, kā arī izcilās ziemcietības dēļ plaši tiek izmantota selekcijas darbā. Auga daļas, it īpaši ziedi, ir indīgi, taču, tā kā dzelteno rododendru izmanto tikai kā dekoratīvo augu, tad ar to praktiski nav iespējams saindēties.
Savvaļā Kaukāzā, Turcijā un izolētās populācijas Polijā un Slovēnijā. Introducēta 1792. gadā. Latvijā introducēta 19. gs. vidū.

Rhododendron mucronulatums Turcz. - SMAILLAPU RODODENDRS

1-2 m augsts krūms. Lapas vasarzaļas, elpitiskas, eliptiski lancetiskas vai lancetiskas, 3,2-8 cm garas, 1,3-3,6 cm platas, abos galos smailas, ar mazu dzelonīti galā. Veģetācijas perioda beigās vairums lapu nobirst. Kārtējā gada dzinumu galos pārziemo tikai dažas lapas. Rudenī krāsojas dzeltenā krāsā.
Ziedi pa 1-3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 2,1-3,3 cm gari, 3-5 cm diametrā, purpurrožainā krāsā. Zied pirms lapu parādīšanās. Zied aprīļa beigās, maija sākumā ļoti bagātīgi, praktiski bezlapu stāvoklī.
Līdzās Ledebūra un Sihotīnas rododendriem ir viena no visagrāk ziedošajām sugām Latvijā. Vietējie lapu koki parasti vēl nav saplaukuši, kad smaillapu rododendrs jau ir pilnos ziedos, kas to padar īpaši vērtīgu mūsu daiļdārzos.
Savvaļā Sibīrījā, Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Japānā. Introducēts 1882. gadā. Latvijā introducēts 1950. gadā.

Rhododendron nudiflorum (L.) Torr. - KAILZIEDU RODODENDRS

Rhododendron obtusum (Lindl.) Planch - STRUPLAPU RODODENDRS

Rhododendron occidentale (Torr. et A. Gray) A. Gray - RIETUMU RODODENDRS

Līdz 4,5 m augsts krūms. Lapas 4-9 cm garas, 1,5-3 cm platas, virspusē tumšzaļas, bieži spīdīgas.
Ziedi stobrveida-piltuvveida, 4,2-5 cm gari, pa 5-12 ziedkopā, parādās reizē ar lapām, balti vai rožaini ar ļoti labi izteiktu tumši dzeltenu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, smaržīgi. Zied maija beigās, jūnijā.
Ļoti dekoratīva suga, piemērota audzēšanai Latvijas rietumu un centrālajā daļā.
Savvaļā ASV rietumu piekrastēno Dienvidoregonas līdz Dienvidkalifornijai. Introducēta 1851. gadā. Latvijā 1957. gadā.

Rhododendron yedoense var. poukhanense (H. Lev.) Nakai - PUKHAŅAS RODODENDRS

0,6-1,5 m augsts krūms. Lapas vasarzaļas vai daļēji mūžzaļas (maigās ziemās saglabājas līdz nākamajam pavasarim), 3-8 cm garas, 1-2,5 cm platas, eliptiski lancetiskas līdz otrādi lancetiskas.
Ziedi pa 2-3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 3,5-4 cm gari, 5 cm diametrā, blāvā ceriņkrāsā, ar purpursarkanu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, viegli smaržīgi, izplaukst mazliet pirms lapām maija beigās.
Zemā auguma, bagātīgās ziedēšanas un labās ziemcietības dēļ ļoti piemērots akmeņdārziem.
Savvaļā aug Centrālajā un Dienvidkorejā, Japānā starp klintīm 1800 m augstumā. ASV introducēts 1905. gadā, Eiropā 1913. g., Latvijā – 1957. gadā.

Rhododendron roseum (Loisel.) Rehd. - ROŽAINAIS RODODENDRS

Stāvus augošs, 1,5 m augsts krūms. Lapas eliptiskas līdz otrādi olveida, iegarenas, 5-7 cm garas.
Ziedi ziedkopās pa 5-9, rožaini, ļoti smaržīgi, plaukst reizē ar lapām, plati piltuvveida, 4 cm diametrā. Zied maijā.
Pilnīgi ziemcietīga suga, piemērota audzēšanai visā Latvijā.
Savvaļā sastopams Kanādā un Ziemeļamerikas austrumu daļā. Kultūrā kopš 1812. gada. Latvijā introducēts 1974. gadā. 

Rhododendron schlippenbachii Maxim. - ŠLIPENBAHA RODODENDRS

1 - 4 m augsts krūms. Lapas mieturos pa 5, otrādi olveidīgas, 5 - 10 cm garas, 3 - 6,8 cm platas, virspuse tumši zaļa, apakšpuse - gaiši zaļa, gludas. Rudenī krāsojas karmīnsarkanas.
Ziedi pa 3 - 6, plati piltuvveida-riteņveida, 3 - 4 cm gari, 5,5 - 8,8 cm plati, ābeļziedu rožaini līdz balti ar sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Zied maijā reizē ar lapu plaukšanu.
Viena no skaistākajām vasarzaļo rododendru savvaļas sugām ar interesantu lapojumu un bagātīgi ziedoša. Vairāk piemērota kontinentālam klimatam; audzējot Šlipenbaha rododendru Latvijā, bieži vien to ziedēšanas laiks sakrīt ar vēlajām pavasara salnām, tāpēc var ciest ziedi, plaukstošie ziedpumpuri un jaunie dzinumi.
Savvaļā Korejā un Mandžūrijā. Introducēts 1893. gadā, Latvijā 1956. gadā. Nosaukta par godu krievu flotes virsniekam un ceļotājam baronam A. fon Šlipenbaham.

Rhododendron vaseyi A. Gray - VASEJA RODODENDRS

1,5-4,6 m augsts krūms. Lapas eliptiskas, ar smailu galu, malas mazliet viļņotas, 5-12,5 cm garas un 1,3-5 cm platas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaiši zaļas. Rudenī krāsojas dzeltenas un sarkanas.
Ziedi pa 4-8 dzinumu galos, plati piltuvveida līdz riteņveida, 2,5-3 cm gari, 3,5-3,8 cm plati, gaišāk vai tumšāk rožaini ar oranžu vai sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Zied maijā pirms lapu plaukšanas.
Ļoti dekoratīva un ziemcietīga rododendru suga. Ziedpumpuri neizsalst pat visbargākajās ziemās.
Savvaļā Ziemeļkarolīnā purvainās vietās. Introducēta 1880. gadā, Latvijā 1959. gadā. Nosaukta G. R. Vaseja (1822-1893) vārdā, kurš atklāja to 1878. gadā.

Rhododendron viscosum (L.) Torr. - LIPĪGAIS RODODENDRS

1 - 4,5 m augsts krūms. Lapas 2,1 - 7,9 cm garas, 1,3 - 3,1 cm platas, olveidīgas līdz iegareni lancetiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē zilganzaļas, gludas.
Ziedi stobrveida-piltuvveida ar izteiktu stobriņu, 3-4,5 cm gari, ziedkopās pa 3-14, atplaukst stipri vēlāk par lapām, balti vai rožaini, ar spēcīgu saldu garšvielu aromātu, no ārpuses klāti lipīgiem dziedzermatiņiem. Zied jūnija beigās, jūlija sākumā.
Ļoti izturīga, ziemcietīga, vēlu un bagātīgi ziedoša, smaržīga rododendru suga.
Savvaļā sastopama ASV austrumos līdz pat Dienvidkarolīnai purvainos apgabalos. Eiropā introducēts 1680. gadā, Latvijā 20. gadsimta 30 gados.