Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Mūžībā devies Latvijas rododendru karalis

20.02.2017

In Memoriam

 

2017. gada 17. februārī mūžībā devies Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" dibinātājs un vadītājs, akadēmiķis, habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, profesors Rihards Kondratovičs (1932.-2017.).

 

Atvadīšanās no izcilā zinātnieka ceturtdien 23. februārī plkst. 15.00 no Krematorija Lielās zāles.

 

Visa Riharda Kondratoviča darba dzīve saistīta ar Latvijas Universitāti.

Pēc vidusskolas absolvēšanas Rihards Kondratovičs izvēlējās studijas Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, kur studēja no 1950. līdz 1955. gadam, iegūstot biologa – augu fiziologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja kvalifikāciju.

Pēc universitātes absolvēšanas, tikai divus mēnešu nostrādājis par laborantu Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā, ar LVU rektora Jāņa Jurgena pavēli tika iecelts par LVU Botāniskā dārza direktoru. Botāniskais dārzs bija pirmā nopietnā darba vieta un karjeras izaicinājums, tomēr vissvarīgākais, ka šajā laikā viņš pievērsās Latvijai jaunas augu kultūras – rododendru izpētei. 1957. gadu jāuzskata par rododendru ģints apzinātu un zinātniski pamatotu pētījumu sākumu Latvijā.  Riharda Kondratoviča vadībā tika sākts rododendru introdukcijas darbs, sākotnēji īsā laikā pārbaudot aptuveni 400 rododendru savvaļas sugu piemērotību augšanai Latvijas klimata apstākļos, un šī darba rezultātā atzīstot tikai 100 sugu piemērotību augšanai Latvijā. Pirmo septiņu gadu darba rezultāti tika apkopoti zinātņu kandidāta disertācijā “Rododendru introdukcija Latvijas PSR”, kuru 1964. gadā Rihards Kondratovičs aizstāvēja LVU Bioloģijas fakultātes Zinātniskās padomes sēdē, iegūstot bioloģijas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu. Pētījumu rezultāti faktiski bija pamatā tam, lai varētu uzsākt rododendru kultūras selekciju – jaunu, Latvijas klimata apstākļiem piemērotu šķirņu veidošanas darbu. Līdzās brīvdabas rododendru selekcijas darbam profesors Rihards Kondratovičs šajā laikā uzsāka arī Simsa rododendru jeb siltumnīcu acāliju kolekcijas veidošanu un selekciju, kā rezultātā šodien LU Botāniskais dārzs var lepoties ar  kolekciju, kurā ir 124 acāliju šķirnes, tajā skaitā arī 24 Riharda Kondratoviča izveidotās.

Pēc desmit Botāniskajā dārzā pavadītajiem gadiem Rihardu Kondratoviču ar LVU rektora pavēli iecēla par Bioloģijas fakultātes dekānu, kas bija jauns pārbaudījums administratīvajā darbā. 1965. gads Bioloģijas fakultātei bija ļoti smags, jo kapitālā remonta laikā Friča Gaiļa ielā 10, nepārtraucot studiju procesu, bija jānojauc pussimts malkas apkures krāšņu un jāierīko centrālā apkure. Kā atzinis pats Rihards Kondratovičs, dekāna darbs vienaudžu un bijušo studiju biedru kolektīvā, kā arī darbs ar studentiem, viņam sniedza lielu gandarījumu, tomēr būtiskākais ir, ka arī lielā administratīvā slodze nav bijusi par šķērsli turpināt rododendru ģints pētījumus, kas nu jau bija iegājuši jaunajā – selekcijas līmenī. Strādādams dekāna amatā, viņš izveidoja Augu fizioloģijas laboratoriju, kurā kopā ar kolēģiem veica rododendru ģints anatomiskos, morfoloģiskos un bioķīmiskos pētījumus, krāja rododendru ģints kompleksās izpētes materiālus un tos analizēja.

Minētais darbs bija pamatā monogrāfijas “Rododendri Latvijas PSR. Kultūras bioloģiskie pamati” sarakstīšanai, kuru Rihards Kondratovičs 1983. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas Galvenajā botāniskajā dārzā Maskavā aizstāvēja kā disertāciju bioloģijas zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai. Savukārt 1985. gadā viņu LVU ievēlēja profesora amatā.

Pagājušā gadsimta 70-tajos un 80-tajos gados zinātniskās darbības rezultātā Rihards Kondratovičs sarakstīja vēl divas monogrāfijas par rododendriem – latviešu un krievu valodās, monogrāfiju “Acālijas”, kā arī mācību grāmatu “Augu anatomijas praktikums”.

Kā pavērsiens rododendru ģints kompleksajā bioloģiskajā izpētē Latvijā bija 1976. gads, kad ar LPSR Ministru padomes lēmumu Nr. 202 Latvijas Valsts universitātei piešķīra 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai, savukārt 1980. gada 1. jūlijā ar LVU rektora V. Millera pavēli Nr. 86 oficiāli tika nodibināta LVU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”.

Nākamais izaicinājums profesora darba mūžā sākās 1987. gadā, kad pēc jaunievēlētā LVU rektora J. Zaķa uzaicinājuma viņš sāka strādāt par zinātņu prorektoru, līdz 1997. gadam organizējot universitātes zinātnisko darbību – risinādams zinātnes finansēšanas jautājums, veidojot habilitācijas un promocijas padomes, kurām bija jāveic nostrifikācija. Tāpat bija jāatbild par studentu korporāciju darbības atjaunošanu. Faktiski šis darbs bija saistīts ar LU darbības pārstrukturēšanu atjaunotajā Latvijas brīvvalstī jaunajos brīvā tirgus ekonomikas apstākļos.

Neraugoties uz lielo administratīvo slogu, jaunajā Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā “Babīte” tika turpināts rododendru selekcijas darbs un, sākot ar 1999. gadu, šis darbs sāka nest augļus – tika iegūtas pirmās 9 autorapliecības par brīvdabas rododendru šķirnēm, savukārt šodien Latvijas Universitāte un visa Latvija jau var lepoties ar 106 vietējās selekcijas brīvdabas rododendru šķirnēm, kuras visas ir reģistrētas Lielbritānijas Karaliskās Dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā. Daudzām no šķirnēm ir doti vārdi, kas apliecina cieņu cilvēkiem un organizācijām, kas sniegušas dažāda veida atbalstu rododendru pētniecības darbā.

Savā darba mūžā Rihards Kondratovičs uzrakstījis vairāk nekā 630 publikācijas, tajā skaitā 7 monogrāfijas, 1 mācību grāmatu, 4 mācību līdzekļus, ir vadījis 5 disertāciju, 19 diplomdarbu un 35 kursa darbu izstrādi.

Nevar neizcelt profesora Riharda Kondratoviča aktīvo darbu starptautiskās un nacionālās zinātniskajās apvienībās – viņš bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas loceklis, daudzu ārvalstu rododendru audzētāju biedrību biedrs, žurnālu redkolēģiju un sabiedrisko padomju loceklis, Latvijas Dendroloģijas, Ainavu arhitektu, Botāniķu, Ģenētiku un selekcionāru, Dārzkopības un biškopības biedrību biedrs, kluba “Emeritus” valdes loceklis, kā arī Latvijas Republikas Valsts emeritēto zinātnieku Padomes loceklis.

Par savu zinātnisko un sabiedrisko darbību Rihards Kondratovičs ir saņēmis neskaitāmus apbalvojumus – trīs Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta medaļas, ordeni “Goda zīme”, LPSR Valsts prēmiju, IZM Atzinības rakstu, Triju Zvaigžņu ordeni, Tēvzemes balvu, LZA un A/S “Itera” balvu, LZA Lielo medaļu, Rīgas domes un LZA balvu, LR Ministru kabineta Atzinības rakstu, kā arī vairākus desmitus Latvijas Universitātes pateicību un atzinības rakstu. Viņš ir Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks, LU emeritētais profesors, LU gada cilvēks 2010. gadā par zinātniskās skolas izveidošanu.

Rihards Kondratovičs bija neatkarīga un radoša personība ar labām organizatora spējām un mērķtiecību. Aktīvā akadēmiskā un sabiedriskā darbība netraucēja viņam veidot sirsnīgas attiecības ar darba kolēģiem, studentiem un padotajiem.  Viņu raksturoja vienkāršība un optimisms, viņš nekad neizcēla sevi citu vidū, vienmēr saskatīja citu cilvēku vērtību, bija  sirsnīgs ģimenes cilvēks.

Riharda Kondratoviča mūža mīlestība zinātnē bija rododendri, kuriem pateicoties viņš kļuva atpazīstams ne vien Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules mērogā. Ne velti viņu dēvē par Latvijas rododendru karali.