Rhododendron argyrophyllum Franch.

Sudrablapu rododendrs

Rhododendron aureum Georgi

Zeltainais rododendrs

Zema auguma, 0,2–0,6 m augsts krūms, dzinumi īsi ar tumši brūnu mizu. Lapas ļoti variablas, pat uz viena auga var būt gan olveida, gan otrādi olveida, gan plati eiptiskas, pie pamata ķīļveidīgi sašaurinātas, ar ieritinātu lapas apmali, 2,3–9,5 cm garas, 0,8–4 cm platas, tumšzaļas, ādainas.

Ziedi irdenās ziedkopās pa 3–8, plati zvanveida, ar noapaļotām, eliptiskām daivām, gaišdzeltenā vai krēmkrāsā, 2–3 cm gari. Zied agri – maijā.
Viena no nedaudzajām mūžzaļo rododendru sugām ar dzelteniem ziediem, kas ir izturīgas pret aukstumu, taču piemērota vairāk kontinentālam klimatam. Zemā auguma dēļ noderīga akmeņdārziem. Pavairojot ar sēklām, uzzied ļoti vēlu – tikai pēc 10–15 gadiem.
Savvaļā sastopama 1500–2700 m augstumā uz kalnu nogāzēm Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Mongolijā, Korejā, Japānā. Pazīstama kopš 1796. gada, Latvijā introducēta 1959. gadā. 

Rhododendron brachycarpum D.Don ex G. Don

Īsaugļu rododendrs

Mūžzaļš, 2–3 m augsts krūms. Veido noapaļotu un kompaktu krūmu. Jaunie dzinumi klāti ar baltu tūbu, kas vēlāk izzūd. Viengadīgie dzinumi resni, gaiši zaļi. Lapas 7–15 cm garas, 3–5 cm platas, pie pamatnes noapaļotas, saglabājas 2–3 gadus. Virspuse gaiši zaļa un gluda, apakšpuse klāta ar brūnu tūbas kārtu.
Ziedi plati piltuvveida, 2,5–3 cm gari, balti vai krēmbalti rožaini ar brūnu vai zaļganu lāsojumu uz augšējām vainaglapām, pagarinātos čemuros, kurus veido 10–20 ziedi. Vēlu ziedoša suga, zied jūnija beigās, jūlija sākumā, ražo kvalitatīvas, dīgtspējīgas sēklas.
Ļoti ziemcietīga suga, tādēļ tiek izmantota ziemcietīgu šķirņu selekcijai. Vienīgi pavasara salnās var ciest īsaugļu rododendra jaunie dzinumi, kas attīstās agri.
Savvaļā aug Japānā, Korejā 1700–2300 m augstumā. Pazīstama kopš 1861. gada, Latvijā introducēta pagājušā gadsimta 30. gados.

Rhododendron brachycarpum ssp. fauriei D.F.Chamb.

Fori rododendrs

Rhododendron brachycarpum v. tigerstedtii (Nitzelius) Davidian

Tigeršteta rododendrs

Rhododendron bureavii Franch.

Biro rododendrs

Rhododendron catawbiense Michxaux

Katavbas rododendrs

1–4 m augsts krūms, kam platums pārsniedz augstumu. Jaunie dzinumi sākumā tūbaini, vēlāk kaili. Lapas eliptiskas, abos galos noapaļotas, 7–15 cm garas, 3–5 cm platas, saglabājas 2–3 gadus. Virspusē tumšzaļas, kailas, apakšpusē zilganzaļas.
Ziedi purpurvioleti, ar vāju olīvzaļu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, 3,5–4,3 cm gari, 6 cm diametrā, piltuvveida līdz zvanveida, ar platām, ieapaļām vainaglapām. Ziedi pa 8–20 blīvos čemuros. Zied jūnijā, ražo kvalitatīvas sēklas.
Latvijā pilnīgi ziemcietīgs rododendrs. Augstās dekorativitātes, pieticības un labās ziemcietības dēļ plaši tiek izmantots jaunu lielziedu mūžzaļo šķirņu veidošanā.
Savvaļā ASV, Ziemeļkarolīnā un Virdžīnijā, 1200–2000 m augstumā. Kultūrā pazīstams kopš 1809. gada, bet Latvijā introducēts 19. gs. vidū. Nosaukts Katavbas upes vārdā.

Rhododendron caucasicum Pallas

Kaukāza rododendrs

Rhododendron decorum Franch.

Greznais rododendrs

Rhododendron degronianum ssp. heptamerum var. heptamerum (Maxim.)

Meterniha rododendrs

Rhododendron degronianum ssp. heptamerum var. hondoense (Nakai) Sealy

Rhododendron degronianum ssp. yakushimanum (Nakai) H.Hara var. yakushimanum

Jakušimas rododendrs

'KOICHIRO WADA' (FCC 1947 - RHS Wisley)

1-2,5 m augsts, kompakts un noapaļots krūms. Lapas šauras līdz plati eliptiskas, 6-21 cm garas un 1-3 cm platas, parasti ieritinājušās. Lapas plātnes gals nosmaiļots, pie pamata ķīļveidīgs līdz noapaļots. Jaunās lapas no abām pusēm klātas ar gaišu tūbu. Gada laikā virspuse kļūst kaila, tumši zaļa, apakšpuse klāta ar biezu baltu vai dzeltenbrūnu tūbu.
Ziedi piltuvveida līdz zvanveida, 5-6 cm diametrā, 3-4 cm gari, pa 5-10 ieapaļās ziedkopās. Ziedpumpuri koši rožaini, pēc ziedu izplaukšanas kļūst gaišāki līdz balti. Ziedu iekšpusē var būt vai arī nebūt lāsojums. Zied bagātīgi maija beigās, jūnija sākumā.
Viena no visplašāk audzētajām rododendru sugām. Ziemcietīga suga, viena no nedaudzajām mūžzaļo rododendru sugām, ko var audzēt pilnā saules apgaismojumā. Pēdējos gadu desmitos plaši izmanto selekcijā, lai iegūtu šķirnes ar kompaktu augumu un piemērotas saulainām vietām. Visplašāk pazīstams klons 'Koichiro Wada', kam raksturīgs 0,5-1 m augsts, blīvs krūms.
Savvaļā aug Japānas dienvidos, Jakušimas salas kalnos, 500-2000 m augstumā. Introducēts 1921. gadā, Latvijā - pirms 1976. gada. 

Rhododendron dichroanthum Diels.

Rhododendron discolor Franch.

Raibais rododendrs

sin. Rhododendron fortunei ssp. discolor D.F.Chamb.

Rhododendron fortunei Lind.

Forčuna rododendrs

sin. Rhododendron fortunei ssp. fortunei D.F.Chamb.

Rhododendron griersonianum Balf. f. et Forrest

Grīrsona rododendrs

Rhododendron insigne Hemsl. et E.H. Wilson

Lieliskais rododendrs

Dzimtenē 1,5-3,7 m augsts, biezi zarots, kompakts krūms. Lapas ādainas, eliptiskas, nosmaiļotas, 6-14 cm garas, 1,5-5 cm platas. Lapas plātne mala nedaudz ieritinājusies, virspuse tumšzaļa un spīdīga ar 14-16 izteiktiem vadaudu kūlīšu pāriem. Apakšpuse it kā pārklāta ar sudrabainu vai vara krāsas plēvi. Lapas saglabā 3-5 gadus.
Ziedi pa 6-17 vienā ziedkopā, plati zvanveida, 2,8-5 cm gari, rožaini, parasti ar tumšāku viduslīniju uz katras vainaglapas, ar vai bez lāsojuma zieda iekšpusē. Ziedpumpuru gali sarkani. Zied maija beigās, jūnija sākumā.
Savu stingro un spožo lapu un kompaktā auguma dēļ vērtīga suga, ko plaši izmanto selekcijā.
Savvaļā sastopama Rietumķīnā, kalnu mežos 2100-3000 m v.j.l. Latvijā introducēta 1974. gadā.

Rhododendron makinoi Tagg

Makino rododendrs

1-2,5 m augsts un tikpat plats krūms. Lapas šauri lancetiskas, ieritinātas, saglabājas 4-5 gadus, 5-18 cm garas, 0,8-2,5 cm platas. Jaunas lapas ar baltu tūbu, vēlāk tumšzaļas ar 12-15 dzīsliņu pāriem, apakšpuse biezi klātas ar gaiši brūnu tūbu.
Ziedkopās pa 5-10 ziediem, piltuvveida līdz zvanveida, 5-6 cm diametrā, 3-4 cm gari. Ziedpumpuri karmīnoranži, izplaukstot kļūst gaišāki, gandrīz balti, ar vai bez lāsojuma zieda iekšienē. Zied maija beigās.
Latvijā pilnīgi ziemcietīga suga. Parasti tiek audzēta savu neparasti šauro lapu dēļ.
Suga pazīstama kopš 1914. gada, Latvijā introducēta 1961. gadā. Savvaļā sastopama mežos starp klintīm Japānai piederošajās Jakušimas un Honsju salās 180-700 m augstumā. Nosaukta par godu japāņu botāniķim T. Makino.

Rhododendron maximum L.

Lielais rododendrs

1–4 m augsts krūms. Dzimtenē kokveida – līdz 12 m augsts. Jaunie dzinumi sākumā ar rūsas sarkaniem matiņiem, bet vēlāk kļūst kaili. Lapas ādainas, olveida lancetiskas, smailas, 10–30 cm garas, 4–7 cm platas, saglabājas 3–4 gadus. Virspuse kaila, tumšzaļa, apakšpuse klāta matiņiem.
Ziedi 2,3–3,1 cm gari, rožaini, gaiši violeti vai balti, zvanveida, pa 14–25 koniskās ziedkopās. Uz augšējās vainaglapas zieda iekšpusē dzeltenzaļš lāsojums. Vēlu ziedoša suga. Zied jūnija otrajā pusē jūlija sākumā. Ziedkopas daļēji nosedz kārtējā gada dzinumi. Ražo kvalitatīvas, dīgtspējīgas sēklas.
Izplatīts Ziemeļamerikā no Džordžijas līdz Jaunskotijai kadiķu vai lapu koku mežu paēnā. Introducēts 1763. gadā, Latvijā tiek audzēts kopš 1955. gada.

Rhododendron morii Hayata

Morī rododendrs

Rhododendron orbiculare Decne.

Apaļlapu rododendrs

Rhododendron oreodoxa Franch.

Rotājošais rododendrs

Rhododendron pachytrichum Franch.

Biezmatu rododendrs

Rhododendron ponticum L.

Pontijas rododendrs

 

Rhododendron puralbum Balf. f. et W.W. Sm.

Tīrbaltais rododendrs

sin. Rhododendron wardii var. puralbum (Balf. f. et W.W.Sm.) D.F. Chamb.

Rhododendron smirnowii Trautvetter

Smirnova rododendrs

1–6 m augsts, plats, noēnotās vietās samērā skrajš krūms. Lapas tumšzaļas, spožas, olveida līdz eliptiskas, malas bieži ieritinājušās, 6,5–17,5 cm garas, 2–4,2 cm platas, saglabājas 3–5 gadus. Jaunie dzinumi un lapas klātas ar baltu tūbu. Pēc diviem gadiem lapu virspuse kļūst kaila, bet apakšpusē tūba kļūst brūna un saglabājas visu lapu dzīves laiku.
Ziedi piltuvveida-zvanveida, 3,5–4,8 cm gari pa 6–15 irdenās ziedkopās, rožainā vai purpursārtā krāsā, parasti ar dzeltenbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Vainagu apmale kruzuļota. Zied maija beigās, jūnija sākumā, ražo kvalitatīvas, dīgtspējīgas sēklas.
Viena no ziemcietīgākajām sugām. Plaši izmanto krustojumos, lai jaunajiem hibrīdiem uzlabotu ziemcietību. Tā kā ziediem ir gari ziedkāti, stiprā lietū ziedkopa mazliet izgāžas.
Savvaļā Turcijas ziemeļaustrumos un Kaukāza kalnos 800–2300 m augstumā. Pazīstams kopš 1886. gada, Latvijā introducēts pagājušā gadsimta 30. gados. Nosaukta par godu sugas atklājēja Ungerna-Sternberga draugam M. Smirnovam.

Rhododendron sutchuenense Franch.

Sečuānas rododendrs

 

Rhododendron ungernii Trautvetter

Ungerna rododendrs

Rhododendron vernicosum Franch.

Spožlapu rododendrs

Rhododendron williamsianum Rehd. et Wils.

Viljamsa rododendrs