Sīklapu rododendru sugas

Rh. ambiguum Hemsl.

Šaubu rododendrs

Mūžzaļš, 0,6–5,8 m augsts krūms. Dzinumi tievi, stingri, stāvi, biezi klāti dziedzeriem. Lapas olveida lancetiskas, lancetiskas vai eliptiskas, smailas, 2,3–8 cm garas, 1,2–3,2 cm platas, ar dažāda veida zvīņām, ar stipru aromātisku smaržu, lapas mala viļņaina. Ziedi plati piltuvveida, pa 2–7 dzinumu galos, 2-3,4 cm gari, dzelteni vai zaļgandzelteni, ar zaļu lāsojumu, ārpusē nedaudz zvīņu. Zied agri pavasarī.

Suga pazīstama kopš 1904. gada. Savvaļā sastopama Ķīnā - RietumSičuaņā, 2300-4500 m augstumā. 

Epitets: šaubīgs.

Rh. calostrotum ssp. keleticum (Balf. f. et Forrest) Cullen

Pievilcīgais rododendrs

sin. Rh. keleticum Balf. f. et Forrest

Mūžzaļš, ļoti kompakts,  noapaļots, 15-45 cm augsts, vai arī gandrīz paklājveidīgs, 8-15 cm augsts krūms. Lapas iegarenas, iegareni eliptiskas vai lancetiskas, ar asu smailīti galā, 0,7-2,1 cm garas, 3-9 mm platas, virspusē tumši zaļas, spožas, apakšpusē stipri zvīņainas. Ziedi pa 1-3 dzinumu galos plati piltuvveida, 1,6-3 cm gari, purpurvioleti, ar tumšāku lāsojumu. Zied jūnija sākumā.

Ļoti piemērota suga akmensdārziem. Kultūrā pazīstams kopš 1919. gada. Latvijā introducēts 1959. gadā. Savvaļā sastopams Tibetas austrumos un dienvidaustrumos un ziemeļrietum Junaņā Ķīnā.

Epitets: pievilcīgs.

Rhododendron camtschaticum Pall.

Kamčatkas rododendrs

4–30 cm augsts pundurkrūms. Jaunie dzinumi ar matiņiem. Lapas 1,6–5 cm garas un 0,8–2,5 cm platas, otrādi olveidīgas, apmales ar matiņiem. Rudenī krāsojas koši dzelteni-brūni-sarkanas.
Ziedi pa 1–3 dzinumu galos, attīstās uz kārtējā gada dzinumiem, ļoti atvērti zvanveida, 1,8–2,5 cm gari, 4 cm diametrā, purpura līdz rožaina purpura, tāpat sarkani vai retāk balti, ar sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas zieda iekšpusē. Zied jūnijā, jūlijā.
Vēlīna, atkārtoti ziedoša, ziemcietīga suga. Ideāls augs akmeņdārziem, jo veido blīvas paklājveida audzes, kas pilnīgi nosedz augsni.
Savvaļā sastopams Kamčatkā, no kā arī guvis savu nosaukumu, tāpat arī Aļaskā, Kuriļu salās un Japānas ziemeļos. Introducēts 1799. gadā, Latvijā 1962. gadā.

Rh. carolinianum Rehder

Karolīnas rododendrs

sin. Rh. minus var. minus Carolinianum grupa

1–2,4 m augsts krūms. Jaunie dzinumi reti klāti ar dziedzerīšiem. Lapas mūžzaļas, olveida, eliptiskas, olveida lancetiskas vai lancetiskas, 4,6–10,8 cm garas, 1,8–4,6 cm platas, virspusē tumši zaļas. Lapu apakšpuse biezi klāta ar zvīņmatiņiem. Ziedi plati piltuvveida, purpursārti vai rožaini ar vai bez lāsojuma uz augšējām vainaglapām, pa 4–12 dzinumu galos, 2–3 cm gari. Zied maijā.

Tiek izmantots selekcijā, lai iegūtu ziemcietīgus hibrīdus, piemēram, tādus kā 'Dora Amateis', 'P. J. Mezitt', 'Agris'. Savvaļā izplatīta ASV austrumos (Tenesijā un Karolīnā). Kultūrā kopš 1786. gada. Latvijā introducēts 1958. gadā. 

Epitets: no Karolīnas.

Rh. concinnum Hemsl.

Krāšņais rododendrs

sin. Rh. yanthinum Bur. et Franch

Mūžzaļš, 1-4,5 m augsts krūms vai koks. Dzinumi bieži sazaroti, stipri zvīņaini. Lapas iegareni eliptiskas, iegareni lancetiskas, olveida vai olveida lancetiskas,  2,5-8,5 cm garas, 1,2-3,5 cm platas, virspusē tumši zaļas, abās pusēs ar zvīņām. Ziedi pa 2-5 dzinumu galos, plati piltuvveida, 1,5-3,2 cm gari, purpura, purpursārti vai balti, ārpusē stipri zvīņaini. Zied aprīlī, maijā.

Pirmo reizi aprakstīts 1904. gadā. Latvijā introducēts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Savvaļā sastopams Ķīnā (Sičuaņā, Hubejā un Šaaņsji) 1600-4150 m augstumā.

Epitets: glīts (neat).

Rh. dauricum L.

Daurijas rododendrs

Vasarzaļš, stipri zarains, 1,5–2,4 m augsts krūms. Jaunie dzinumi rūsgani brūni, ar īsiem matiņiem un dziedzerzvīņām. Lapas biezas, ādainas, eliptiskas, iegareni ovālas vai ovālas, 1–3,4 cm garas un 0,6–2 cm platas. Augšpuse tumši zaļa, spīdīga, gluda, apakšpuse zvīņaina. Ziedi pa 1–2 dzinumu galos, plati piltuvveida, 1,3-2,3 cm gari, rožainā ceriņkrāsā. Zied bez lapām vai arī ar dažām palikušajām iepriekšējā gada lapām ļoti agri – parasti aprīlī, siltās ziemās novērota ziedēšana pat janvārī. Diemžēl mūsu atkušņiem bagātajās ziemās nereti izsalst ziedpumpuri.

Savvaļā izplatīts Krievijā (Tālajos Austrumos, Sibīrijā), Mongolijā, Ķīnā (Mandžūrijā), Japānā (Hokaido) un Korejā. Kultūrā pazīstams kopš 1870. gada. Latvijā introducēts 1959. gadā. 

Epitets: no Daurijas ZA Sibīrijā, austrumos no Baikāla ezera.

Rh. ferrugineum L.

Rudais rododendrs

Zema auguma, 0,3–1,2 m augsts krūms. Dzinumi stipri zvīņaini. Lapas 1,6–4,3 cm garas un 0,6–1,6 cm platas, otrādi lancetiskas, lancetiskas vai iegarenas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, bez zvīņām, apakšpusē ar tumši brūnām vai sarkanbrūnām zvīņām. Ziedi rožaini, purpurrožaini, pa 5–16 čemurveida ķekaros, stobrveida, ar garu stobriņu, 1,3–1,7 cm gari. Zied jūnijā, jūlijā. Sastopamas formas arī ar baltiem ziediem.

Viena no retajām rododendru sugām, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Ļoti vērtīga suga akmensdārzos. Savvaļā sastopama Alpos, Pirenejos 360–1800 m augstumā, kur to tāpat kā asmataino rododendru sauc par Alpu rozi. Pazīstams kopš 1752. gada. Latvijā rudais rododendrs introducēts 20. gs. sākumā. 

Epitets: rūsganā krāsā.

Rh. groenlandicum (Oeder) Kron et Judd

Grenlandes vaivariņš

sin. Ledum groenlandicum Oeder

Stāvus augošs 0,7–2 m augsts krūms. Jaunie dzinumi ar tūbu. Lapas aromātiskas, 2–6 cm garas un 0,5–1,5 cm platas, šauri iegarenas, malas ieritinātas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē klātas ar biezu tūbas slāni. Ziedi balti, 4–8 cm gari, balti, čemurvaida ziedkopās ar daudz ziediem. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Dārzkopībā plašāk izmantotā vaivariņu suga. Introducēta 1763. gadā. Savvaļā izplatīta Grenlandē, Kanādā, ASV ziemeļos 1000-1800 m augstumā. Ziemcietība ļoti laba, audzējama visā Latvijā.

Epitets: no Grenlandes.

Rh. hirsutum L.

Asmatainais rododendrs

Zema auguma, 0,3–1 m augsts krūms. Dzinumi ar zvīņām un bieži ar sarveida matiņiem. Lapas 0,8–2,6 cm garas un 0,4–1,3 cm platas, otrādi olveida, iegarenas, otrādi lancetiskas vai iegareni lancetiskas, virspusē tumši zaļas, to apmale klāta retiem sarveida matiņiem, apakšpuse gaišāk zaļa, ar zvīņām. Ziedi rožaini, ārpusē ar zvīņām, pa 4–12 čemurveida ķekaros, stobrveida, ar garu stobriņu, 1–2 cm gari. Zied jūnijā, jūlijā. Tiek audzētas formas arī ar pildītiem un baltiem ziediem.

Viena no retajām rododendru sugām, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Ļoti piemērota suga akmensdārzu veidošanai. Savvaļā sastopama Alpos, 360–1800 m augstumā, kur to sauc par Alpu rozi. Pazīstama kopš 1656. gada. Tas ir pirmais rododendrs, ko sāka kultivēt dārzos, un līdz ar to aizsākās rododendru kā kultūraugu vēsture. Latvijā asmatainais rododendrs introducēts 20. gs. sākumā. Ziemcietība ļoti laba.

Epitets: matains.

Rh. impeditum Balf. f. et. W.W. Smith

Blīvais rododendrs

Neliels, blīvi zarots krūms, 10–80 cm augsts. Dzinumi ļoti īsi, klāti mazām zvīņām. Lapas sīkas, 0,5–1,6 cm garas un 3–6 mm platas, eliptiskas, iegareni ovālas, iegarenas vai iegareni eliptiskas, virspusē tumšzaļas, abās pusēs klātas zvīņām. Ziedi violeti, hiacinšu zili vai rožainā lavandu krāsā, pa 1–3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 0,9–1,6 cm gari. Zied maija otrajā pusē, ļoti bagātīgi.

Viena no visvērtīgākajām sīklapaino rododendru sugām, ideāli piemērota akmensdārziem. Savvaļā aug Ķīnā (Junaņā, Sičuaņā) 3650–4900 m augstumā kalnu nogāzēs, alpīnajās pļavās. Kultūrā kopš 1918. gada. Latvijā introducēta 1957. gadā.

Epitets: sapinies (tangled).

Rh. kaempferi Planch.

Kempfera rododendrs

0,3 - 3 m augsts krūms, biezi zarains. Jaunie dzinumi ar piespiestiem brūniem matiņiem. Lapas mūžzaļas vai daļēji mūžzaļas: pavasara lapas lancetiskas, eliptiskas vai olveida, 2-5 cm garas, 1-2,5 cm platas, pārsvarā vasarzaļas; vasaras lapas mazākas, iegareni otrādi olveida, otrādi olveida vai eliptiskas, saglabājas ziemā. Lapu augšpuse sulīgi zaļa, apakšpuse gaišāka, abās pusēs piespiesti brūni dziedzermatiņi. Ziedi pa 2-4, piltuvveida, 2,6-3,8 cm gari, dažādās krāsās: sarkani, oranži un sārti. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Savvaļā aug Japānā (Hokaido un Jakušimā) līdz 1600 m virs jūras līmeņa. Kultūrā zināms kopš 1843. gada. Tiek audzētas arī formas ar rozā, purpura un baltiem ziediem. Ziemcietība vidēja, piemērots audzēšanai Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

Epitets: nosaukts vācu dabaszinātnieka Engelberta Kemfera (1651-1716) vārdā, kurš aprakstījis Japānas augus.

Rh. kiusianum Makino

Kjušu rododendrs

Krūms 0,3-1 m augsts, stipri zarots. Jaunie dzinumi ar brūniem piegulošiem matiņiem. Lapas mūžzaļas vai daļēji mūžzaļas, pavasara lapas plati eliptiskas, olveida vai otrādi olveida, mazas, 0,8-2 cm garas, 0,5-1 cm platas; vasaras lapas mazākas, otrādi olveida, otrādi lancetiskas, eliptiskas vai olveida, augšējās saglabājas visu ziemu. Lapu virspuse tumši zaļa, spīdīga, apakšpuse gaišāka. Abas puses un malas ar brūniem, piegulošiem matiņiem. Ziedi pa 2-3, piltuvveida, mazi, 1,5-2 cm gari, 1,3-2,5 cm plati, purpurrožaini, purpura, sarkani vai rozā, dažreiz balti. Zied maija beigās, jūnija sākumā.

Savvaļā aug Japānā, Kjušu salā, 600-1600 m augstumā. Ziemcietība vidēja, audzējams Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

Epitets: no Kjušu Japānā.

Rh. ledebourii Pojark.

Ledebūra rododendrs

Daļēji mūžzaļš, 1,5–2,8 m augsts krūms ar stāvus augošiem zariem. Lapas eliptiskas līdz olveida, abos galos noapaļotas, 0,8–2,7 cm garas, 0,5–1,3 cm platas, uz sterilajiem dzinumiem līdz 4 cm garas, virspusē koši zaļas, spīdīgas, ar izkaisītām zvīņām, apakšpusē rūsgani brūnas. Lapas pārziemo tikai uz kārtējā gada dzinumiem, saglabājas uz auga ziedēšanas laikā un nobirst līdz ar kārtējā gada jauno lapu parādīšanos. Lapas aromātiskas, atgādina vaivariņu smaržu. Ziedi rožaini violeti, plati piltuvveida, pa 1–3 dzinumu galos. Ziedi 2–5 cm diametrā, 1,6–2,2 cm gari. Savvaļā zied jūnijā un jūlijā, bet Latvijā uzzied jau aprīlī.

Pazīstams kopš 1780. gada. Latvijā introducēts 20. gs. 30. gados. Sevišķi interesants ar agro ziedēšanu. Dārzos tiek audzēta arī Ledebūra rododendra baltā un rožainā varietāte. Ziemcietība ļoti laba. Savvaļā sastopams Krievijā (Altajs, Sajāni) un Mongolijas ziemeļrietumos.

Epitets: Karls Fridrihs fon Ledebūrs (1785-1851) bija vācu dabas zinātnieks, Tartu universitātes profesors. Pirmā pilnā Krievijas Impērijas floras izdevuma autors.

Rhododendron ledebourii v. album

Baltais ledebūra rododendrs

Rhododendron ledebourii v. roseum

Rožainais ledebūra rododendrs

Rh. micranthum Turcz.

Sīkziedu rododendrs

Mūžzaļš, 0,6-2,5 m augsts krūms. Dzinumi tievi, ar zvīņām. Lapas otrādi lancetiskas vai lancetiskas, 1,5-3,8 cm garas, 0,4-1,5 cm platas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē ar zvīņām. Ziedi pa 10-28 galotnes ķekarā, zvanveida, mazi, 4-6 mm gari, balti. Zied jūnijā.

Šis rododendrs pazīstams kopš 1900. gada. Latvijā introducēts 1958. gadā. Ziemcietība ļoti laba. Savvaļā aug Ķīnas ziemeļu un centrālajā daļā, Mandžūrijā, Korejā 1600-3000 m augstumā

Epitets: mazi ziedi.

Rh. mucronulatum var. mucronulatum Turcz.

Smaillapu rododendrs

1–4 m augsts krūms. Dzinumi ar zvīņām. Lapas vasarzaļas, elpitiskas, eliptiski lancetiskas vai lancetiskas, 3,2–8 cm garas, 1,3–3,6 cm platas, abos galos smailas, ar mazu dzelonīti galā, rudenī krāsojas dzeltenas. Veģetācijas perioda beigās vairums lapu nobirst. Kārtējā gada dzinumu galos pārziemo tikai dažas lapas. Ziedi pa 1–3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 2,3–2,8 cm gari, 3–5 cm diametrā, rožaini vai purpurrožaini. Zied pirms lapu parādīšanās aprīļa beigās, maija sākumā ļoti bagātīgi. Viena no visagrāk ziedošajām sugām Latvijā.

Introducēts 1882. gadā. Latvijā introducēts 1950. gadā. Savvaļā aug Krievijā (Piejūras novadā), Ķīnā (Mandžūrijā), Japānā un Korejā.

Epitets: with a small point

Rh. myrtifolium Schott et Kotschy

Miršlapu rododendrs

sin. Rh. kotschyi Simonkai

Neliels, 30-45 cm augsts krūms. Dzinumi ar zvīņām. Lapas iegarenas, igareni otrādi olveida vai otrādi lancetiskas, 0,9-2,3 cm garas, 5-8 mm platas, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē biezi klātas ar rūsganām zvīņām.

Savvaļā aug Bulgārijā, Maķedonijā, Rumānijā, Ukrainā.

Rhododendron x obtusum Planch.

sin. Rh. kiusianum x Rh. kaempferi 

Struplapu rododendrs

Rhododendron rubiginosum Franch.

Rūsganais rododendrs

Rhododendron russatum Balf. f. et Forrest

Iesarkanais rododendrs

0,3–1,5 m augsts krūms. Lapas aromātiskas, 1,6–4 cm garas, 0,6–1,7 cm platas, šauri līdz plati eliptiskas līdz iegarenas, apakšpusē klātas ar sarkanbrūniem zvīņmatiņiem.
Ziedi pa 4–6 dzinumu galos, plati piltuvveida, 1–2 cm gari, tumši indigozili, purpura līdz rožainā lavandu krāsā, zieda iekšiene pie rīklītes klāta ar baltiem matiņiem. Zied maija otrajā pusē. Ļoti vērtīga suga akmeņdārziem. Tumšo ziedu dēļ tiek plaši audzēta uz izmantota selekcijā.
Savvaļā sastopama Ķīnā –Junaņā un Sičuānā – 3400-4300 m augstumā klajās, akmeņainās, mitrās, zālainās kalnu nogāzēs. Kultūrā kopš 1913. gada. Latvijā introducēta 1958. gadā.

Rhododendron sichotense Pojark.

Sihotīnas rododendrs

Daļēji mūžzaļš, izplesti zarots, līdz 3 m augsts krūms. Lapas eliptiskas līdz olveida, 1,7–3,5 cm garas, 0,9–2 cm platas, uz sterilajiem dzinumiem 4,5 cm garas, ar strupu, dažreiz pat ierobotu galotni un platu pamatni. Lapas virspuse olīvzaļa, apakšpuse gaišāka, vēlāk rūsgani brūna. No abām pusēm klātas ar zvīņveida dziedzermatiņiem. Lapas uz kārtējā gada dzinuma paliek ziemā, visu ziedēšanas laiku un nokrīt līdz ar jauno lapu parādīšanos. Lapas smaržo līdzīgi vaivariņiem.
Ziedi rožaini violeti, plati piltuvveida, 3–4,5 cm diametrā. Ziedpumpuri pa 1–4 dzinumu galos, katrā ziedpumpurā 1–2 ziedi.
Efektīva, bagātīgi ziedoša, Latvijā pilnīgi ziemcietīga suga. Savvaļā izplatīts Tālajos Austrumos tikai Sihotealina kalnu grēdas austrumu nogāzē. 1952. gadā krievu botāniķe Pojarkova šo sugu izdalīja no Daurijas rododendra. Latvijā introducēta 1972. gadā. Latvijas apstākļos zied ļoti agri – aprīlī, vienlaikus ar zalkteni mūsu mežos.

Rhododendron tomentosum (Stokes) Harmaja

sin. Ledum palustre L.

Purva vaivariņš

Rhododendron yedoense var. poukhanense (H. Lev.) Nakai

Pukhaņas rododendrs

0,6–1,5 m augsts krūms. Lapas vasarzaļas vai daļēji mūžzaļas (maigās ziemās saglabājas līdz nākamajam pavasarim), 3–8 cm garas, 1–2,5 cm platas, eliptiski lancetiskas līdz otrādi lancetiskas.
Ziedi pa 2–3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 3,5–4 cm gari, 5 cm diametrā, blāvā ceriņkrāsā, ar purpursarkanu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, viegli smaržīgi, izplaukst mazliet pirms lapām maija beigās.
Zemā auguma, bagātīgās ziedēšanas un labās ziemcietības dēļ ļoti piemērots akmeņdārziem.
Savvaļā aug Centrālajā un Dienvidkorejā, Japānā starp klintīm 1800 m augstumā. ASV introducēts 1905. gadā, Eiropā 1913. g., Latvijā – 1957. gadā.