Rhododendron ambiguum Hemsl.

Šaubu rododendrs

Mūžzaļš, 1–1,5 m augsts krūms. Dzinumi tievi, stingri, stāvi, biezi klāti dziedzeriem. Lapas iegareni olveida, smailas, 6–9 cm garas, 2–4 cm platas, apakšpusē ar dažāda veida zvīņām, stipru, aromātisku smaržu, lapas mala viļņaina. Ziedi pa 2–4 dzinumu galos, dzelteni, ar zaļu lāsojumu, ārpusē nedaudz zvīņu, iekšpusē nedaudz matiņu. Zied agri pavasarī. Putekšņlapas 10. Stipri variē ziedu forma un krāsa, tāpēc dots arī atbilstošs nosaukums. Suga pazīstama kopš 1904. gada. Savvaļā sastopama Rietumsečuānā līdz 3500 m virs jūras līmeņa. 

Rhododendron carolinianum Rehder

Karolīnas rododendrs

1–2,4 m augsts krūms. Lapas mūžzaļas, eliptiskas līdz plati eliptiskas, abos galos ķīļveidīgi nosmaiļotas, 4,6–11,8 cm garas, 1,8–6,5 cm platas, virspusē gludas, tumšzaļas ar retiem rūsas krāsas vairogmatiņiem. Lapu apakšpuse biezi klāta ar brūniem zvīņmatiņiem. Jaunie dzinumi zaļi līdz iesarkani, klāti ar zvīņmatiņiem.
Ziedi purpursārti vai rožaini ar vai bez lāsojuma uz augšējām vainaglapām, pa 4–12 dzinumu galos, piltuvveida, 3–4 cm plati, 2–3,8 cm gari. Zied maijā.
Tiek izmantota selekcijā, lai iegūtu ziemcietīgus hibrīdus, piemēram, tādus kā 'Dora Amateis', 'P. J. Mezitt', 'Agris'.
Savvaļā izplatīta ASV austrumos – Tenesijā un Ziemeļkarolīnā. Kultūrā kopš 1786. gada. Latvijā introducēta 1958. gadā. 

Rhododendron carolinianum v. album Rehder

Karolīnas rododendra baltziedu varietāte

Rhododendron complexum Balf. et W. W. Smith

Rhododendron concinnum Hemsl.

Krāšņais rododendrs

Rhododendron dauricum L.

Daurijas rododendrs

Vasarzaļš, stipri zarains, 0,5–2 m augsts krūms. Zied bez lapām vai arī ar dažām palikušajām iepriekšējā gada lapām. Lapas biezas, ādainas, iegareni ovālas vai ovālas, 1–3,5 cm garas un 0,5–2 cm platas. Augšpuse tumši zaļa, spīdīga, gluda, apakšpuse zvīņaina.
Ziedpumpuri pa 1–3 dzinumu galos, no katra pumpura plaukst 1 zieds. Ziedi piltuvveida vai zvanveida, rožainā ceriņkrāsā. Zied ļoti agri – parasti aprīlī, ļoti siltās ziemās novērota ziedēšana pat janvārī. Diemžēl mūsu atkušņiem bagātajās ziemās nereti izsalst ziedpumpuri.
Savvaļā izplatīts – Sajānos, Aizbaikālā, Amūras apgabalā, Habarovskas un Piejūras novados, Mongolijas ziemeļaustrumu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumu daļā. Kultūrā pazīstams kopš 1870. gada. Latvijā introducēts 1959. gadā. 

Rhododendron fastigiatum Franch.

Vienaugstuma rododendrs

Rhododendron ferrugineum L.

Rudais rododendrs

Zema auguma, 0,5–1 m augsts krūms. Lapas 0,8–3 cm garas un 0,4–1,4 cm platas, iegarenas, olveida vai otrādi lancetiskas, to apmale klāta retiem sarveida matiņiem.
Ziedi rožaini, pa 4–12 čemurveida ķekaros, stobrveida, ar garu stobriņu, 1–2 cm gari. Zied jūnijā, jūlijā. Tiek audzētas formas arī ar pildītiem un baltiem ziediem.
Viena no retajām rododendru sugām, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Ļoti vērtīga suga akmeņdārzu veidošanai. Savvaļā sastopama Alpos, 360–1800 m augstumā, kur to tāpat kā asmataino rododendru sauc par Alpu rozi. Pazīstams kopš 1752. gada. Latvijā rudais rododendrs introducēts 20. gs. sākumā. 

Rhododendron groenlandicum (Oeder) Kron et Judd

Grenlandes rododendrs

sin. Ledum groenlandicum Oeder – Grenlandes vaivariņš

0,5–1 m augsts krūms. Jaunie dzinumi ar tūbu. Lapas 1,2–6 cm garas un 0,5–1,5 cm platas, lineāri eliptiskas, malas ieritinātas, apakšpusē klātas ar biezu tūbas slāni. Aug ļoti aromātiski.
Ziedkopa čemurveidīga ar daudz ziediem, ziedi 4–8 cm gari, balti. Zied jūnija beigās, jūlijā.
Dārzkopībā plašāk izmantotā vaivariņu suga.
Savvaļā izplatīta Grenlandē, Kanādā, ASV ziemeļos. Introducēta 1763. gadā. Latvijā vienīgā savvaļā augošā rododendru suga – tūbainais rododendrs Rh. tomentosum Harmaja (purva vaivariņš – Ledum palustre L.), kas atšķiras ar šaurākām lapām, dārzos tiek audzēta retāk.

Rhododendron hanceanum Hemsl. 'Nanum'

Rhododendron hirsutum L.

Asmatainais rododendrs

Zema auguma, 0,5–1 m augsts krūms. Lapas 0,8–3 cm garas un 0,4–1,4 cm platas, iegarenas, olveida vai otrādi lancetiskas, to apmale klāta retiem sarveida matiņiem.
Ziedi rožaini, pa 4–12 čemurveida ķekaros, stobrveida, ar garu stobriņu, 1–2 cm gari. Zied jūnijā, jūlijā. Tiek audzētas formas arī ar pildītiem un baltiem ziediem.
Viena no retajām rododendru sugām, kas spēj augt kaļķainās augsnēs. Ļoti vērtīga suga akmeņdārzu veidošanai. Savvaļā sastopama Alpos, 360–1800 m augstumā, kur to sauc par Alpu rozi.
Pazīstams kopš 1656. gada. Tas ir pirmais rododendrs, ko sāka kultivēt, un līdz ar to aizsākās rododendru kā kultūraugu vēsture. Latvijā asmatainais rododendrs introducēts 20. gs. sākumā.

Rhododendron impeditum Balf. f. et. W.W. Smith

Blīvais rododendrs

Neliels, blīvi zarots krūms, 0,3–0,6 m augsts. Lapas sīkas, 0,4–1,6 cm garas un 0,3–0,7 cm platas, eliptiskas līdz iegarenas vai olveida, virspusē tumšzaļas, abās pusēs klātas zvīņmatiņiem. Dzinumi ļoti īsi, klāti mazām, melnām zvīņām.
Ziedi violeti, hiacinšu zili vai rožainā lavandu krāsā, pa 1–4 dzinumu galos, plati piltuvveida, 0,7–1,6 cm gari, 2–2,5 cm diametrā. Zied maija otrajā pusē, ļoti bagātīgi. Ideāls augs akmeņdārziem. Viena no visvērtīgākajām sīklapaino rododendru sugām.
Savvaļā Ķīnā – Junaņā, Sičuānā 2700–4900 m augstumā kalnu nogāzēs, alpīnajās pļavās. Kultūrā kopš 1918. gada. Latvijā introducēta 1957. gadā.

Rhododendron keleticum Balf. f. et Forrest

Pievilcīgais rododendrs

sin. Rhododendron calostrotum ssp. keleticum Balf. f. et Forrest

Rhododendron ledebourii Pojark.

Ledebūra rododendrs

Daļēji mūžzaļš, 1,5–2,8 m augsts krūms ar labi aplaptiem, stāvus augošiem zariem. Lapas eliptiskas līdz olveida, abos galos noapaļotas, 0,8–2,7 cm garas, 0,5–1,3 cm platas, uz sterilajiem dzinumiem līdz 4 cm garas, virspusē koši zaļas, spīdīgas, ar izkaisītām zvīņām, apakšpuse rūsgani brūna. Lapas pārziemo tikai uz kārtējā gada dzinumiem, saglabājas uz auga ziedēšanas laikā un nobirst līdz ar kārtējā gada jauno lapu parādīšanos. Lapas aromātiskas, atgādina vaivariņu smaržu.
Ziedi rožaini violeti, plati piltuvveida, pa 1–3 dzinumu galos. Ziedi 2–5 cm diametrā, 1,6–2,2 cm gari.
Savvaļā – Altajā un Sajānos – zied jūnijā un jūlijā, bet Latvijā uzzied jau aprīlī. Pazīstams kopš 1780. gada. Latvijā introducēts 20. gs. 30. gados. Sevišķi interesants ar agro ziedēšanu. Latvijā tiek audzēta arī Ledebūra rododendra baltā un rožainā varietāte.

Rhododendron ledebourii v. album

Ledebūra rododendra baltziedu varietāte.

Rhododendron ledebourii v. roseum

Ledebūra rododendra rožainā varietāte.

Rhododendron micranthum Turcz.

Sīkziedu rododendrs

Rhododendron mucronulatum Turcz.

Smaillapu rododendrs

1–2 m augsts krūms. Lapas vasarzaļas, elpitiskas, eliptiski lancetiskas vai lancetiskas, 3,2–8 cm garas, 1,3–3,6 cm platas, abos galos smailas, ar mazu dzelonīti galā. Veģetācijas perioda beigās vairums lapu nobirst. Kārtējā gada dzinumu galos pārziemo tikai dažas lapas. Rudenī krāsojas dzeltenā krāsā.
Ziedi pa 1–3 dzinumu galos, plati piltuvveida, 2,1–3,3 cm gari, 3–5 cm diametrā, purpurrožainā krāsā. Zied pirms lapu parādīšanās. Zied aprīļa beigās, maija sākumā ļoti bagātīgi, praktiski bezlapu stāvoklī.
Līdzās Ledebūra un Sihotīnas rododendriem ir viena no visagrāk ziedošajām sugām Latvijā. Vietējie lapu koki parasti vēl nav saplaukuši, kad smaillapu rododendrs jau ir pilnos ziedos, kas to padar īpaši vērtīgu mūsu daiļdārzos.
Savvaļā Sibīrījā, Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Japānā. Introducēts 1882. gadā. Latvijā introducēts 1950. gadā.

Rhododendron myrtifolium Schott et Kotschy

Miršlapu rododendrs

sin. Rhododendron kotschyi Simonkai

Rhododendron prostratum W. W. Smith

Rhododendron rubiginosum Franch.

Rūsganais rododendrs

Rhododendron russatum Balf. f. et Forrest

Iesarkanais rododendrs

0,3–1,5 m augsts krūms. Lapas aromātiskas, 1,6–4 cm garas, 0,6–1,7 cm platas, šauri līdz plati eliptiskas līdz iegarenas, apakšpusē klātas ar sarkanbrūniem zvīņmatiņiem.
Ziedi pa 4–6 dzinumu galos, plati piltuvveida, 1–2 cm gari, tumši indigozili, purpura līdz rožainā lavandu krāsā, zieda iekšiene pie rīklītes klāta ar baltiem matiņiem. Zied maija otrajā pusē. Ļoti vērtīga suga akmeņdārziem. Tumšo ziedu dēļ tiek plaši audzēta uz izmantota selekcijā.
Savvaļā sastopama Ķīnā –Junaņā un Sičuānā – 3400-4300 m augstumā klajās, akmeņainās, mitrās, zālainās kalnu nogāzēs. Kultūrā kopš 1913. gada. Latvijā introducēta 1958. gadā.

Rhododendron sichotense Pojark.

Sihotīnas rododendrs

Daļēji mūžzaļš, izplesti zarots, līdz 3 m augsts krūms. Lapas eliptiskas līdz olveida, 1,7–3,5 cm garas, 0,9–2 cm platas, uz sterilajiem dzinumiem 4,5 cm garas, ar strupu, dažreiz pat ierobotu galotni un platu pamatni. Lapas virspuse olīvzaļa, apakšpuse gaišāka, vēlāk rūsgani brūna. No abām pusēm klātas ar zvīņveida dziedzermatiņiem. Lapas uz kārtējā gada dzinuma paliek ziemā, visu ziedēšanas laiku un nokrīt līdz ar jauno lapu parādīšanos. Lapas smaržo līdzīgi vaivariņiem.
Ziedi rožaini violeti, plati piltuvveida, 3–4,5 cm diametrā. Ziedpumpuri pa 1–4 dzinumu galos, katrā ziedpumpurā 1–2 ziedi.
Efektīva, bagātīgi ziedoša, Latvijā pilnīgi ziemcietīga suga. Savvaļā izplatīts Tālajos Austrumos tikai Sihotealina kalnu grēdas austrumu nogāzē. 1952. gadā krievu botāniķe Pojarkova šo sugu izdalīja no Daurijas rododendra. Latvijā introducēta 1972. gadā. Latvijas apstākļos zied ļoti agri – aprīlī, vienlaikus ar zalkteni mūsu mežos.

Rhododendron tomentosum (Stokes) Harmaja

Purva vaivariņš