Rhododendron albrechtii Maxim.

Albrehta rododendrs

1–2 m augsts stāvus augošs, zarots krūms. Jaunas lapas bronzas krāsā. Lapas otrādi olveidīgas, retāk eliptiskas, pie pamata ķīļveidīgas, parasti 5 īso dzinumu galos, 2,1–13,5 cm garas, 0,9–6,3 cm platas. Lapu malas, virspuse un apakšpuse ar matiņiem.
Ziedi rožaini līdz tumši purpurrožaini ar olīvzaļu lāsojumu uz augšējām vainaglapām, plati zvanveida, 2,3–3,5 cm gari, 3–5 cm diametrā, ziedkopās pa 2–5, uzzied maijā pirms vai līdz ar lapu plaukšanu.
Īpaši dekoratīvas ir formas ar tumšaku ziedu krāsu. Stādījumos labi sader ar Šlipenbaha rododendru. Piemērota audzēšanai Latvijas centrālajā un rietumu daļā, no pavasara salnām pasargātās vietās.
Savvaļā sastopams Japānā – Honsju un Centrālajā Hokaido, 800–2300 m augstumā subalpīnajā zonā. Suga pazīstama kopš 1892. gada. Latvijā introducēta 1959. gadā. Nosaukta par godu Krievijas flotes ārstam Dr. M. Albrehtam.

Rhododendron arborescens (Pursh) Torr.

Kokveida rododendrs

1,5–3 m augsts krūms vai retāk – līdz 6 m augsts koks. Lapas 3,8–10,5 cm garas un 1,3–3 cm platas, olveidīgas, otrādi olveidīgas līdz eliptiskas. Saberztas smaržo pēc pļautas zāles.
Ziedi 3,8–5,5 gari, ziedkopās pa 3–8, parādās tad, kad lapas pilnīgi attīstījušās, balti ar rožainu nokrāsu, spēcīgu, patīkamu smaržu. Zied jūnija beigās, jūlija sākumā. Vērtīga suga apstādījumiem savas vēlās ziedēšanas un patīkamā aromāta dēļ.
Savvaļā ASV no Pensilvānijas līdz Džordžijai un Alabamai strautu krastos, mitros mežos, kalnu nogāzēs. Eiropā introducēta pirms 1814. gada, Latvijā kultivē kopš 1959. gada. 

Rhododendron austrinum (Small) Rehder

Dienvidu rododendrs

Rhododendron x bakeri (Lemmon ex Mckay) Hume

Beikera rododendrs

Rhododendron calendulaceum (Michx.) Torr.

Kliņģerīšu rododendrs

1–3 m augsts krūms. Lapas eliptiskas, iegareni olveidīgas vai lancetiskas, 3,5–8 cm garas un 1,3–3,5 cm platas.
Ziedi stobrveida-piltuvveida, 2,5–4 cm gari, pa 5–8 čemuros, parādās reizē ar lapām vai arī tūlīt pēc lapu saplaukšanas, dzelteni, oranži vai šarlaksarkani ar pārejas toņiem. Zied jūnijā.
Savvaļā ASV – Pensilvānijā, Rietumvirdžīnijā, Ziemeļkarolīnā, Džordžijā. Eiropā introducēts 1804. gadā. Latvijā 20. gs. 30. gados.
Bez pamatsugas asptādījumu ierīkošanā plaši tiek izmantota sarkanziedu varietāte Rh. calendulaceum Torr. var. aurantium un oranžziedu – Rh. calendulaceum Torr. var. croceum.

Rhododendron canadense (L.) Torr.

Kanādas rododendrs

Līdz 1,2 m augsts stāvus augošs krūms. Lapas 1,9–5,7 cm garas un 0,8–1,9 cm platas, eliptiskas līdz iegarenas. Lapu virspuse zilgani zaļa. Rudenī lapas krāsojas purpura krāsā violeto ziedu formai un dzeltenā krāsā baltziedu formai.
Ziedi ziedkopās pa 3–6, dziļi šķelti ar trim vainaglapām, parādās pirms lapām, 1,9 cm gari, rožaini purpura. Retāk sastopama baltziedu varietāte Rh. canadnese (L.) Torr. var. album. Zied maijā pirms lapu plaukšanas.
Dekoratīva, ziemcietīga, neliela auguma, bagātīgi ziedoša rododendru suga.
Savvaļā Kanādā Labradorā un Ņūfaundlendā purvainās un mitrās vietās. Introducēta 1767. gadā. Latvijā kopš 1958. gada.

Rhododendron canadnese f. albiflorum (Rand et Redfield) Rehder

Kanādas rododendra baltziedu varietāte

Rhododendron japonicum (A. Gray) Suringar

Japānas rododendrs

1,5–2 m augsts krūms. Lapas otrādi olveidīgas vai otrādi lancetiskas, 5–11,5 cm garas un 1,8–3,5 cm platas, lapu apakšpusē matiņi tikai uz vidusdzīslas. Ziedi pa 6–12 vienā ziedkopā, plati piltuvveida, 4,8–6,2 cm gari, rožaini, oranži, lašu oranži līdz ķieģeļu sarkani vai dzelteni, ar lielu tumši oranžu lāsojumu. Zied reizē ar lapu plaukšanu – maija beigās, jūnija sākumā.
Savas pieticības un izcilās dekorativitātes dēļ pašlaik ir viena no visizplatītākajām vasarzaļo rododendru sugām Latvijas daiļdārzos. Kā vērtīgs mātesaugs plaši tiek izmantota selekcijas darbā, veidojot jaunas šķirnes.
Savvaļā centrālajā un austrumu Japānā. Eiropā introducēta 1830. gadā. Latvijā 20. gs. 20. gados.

Rhododendron luteum Sweet

Dzeltenais rododendrs

1,5-3 m augsts krūms. Lapas 5–12 cm garas, 1,3–4,2 cm platas, iegarenas, iegareni olveidīgas vai iegareni lancetiskas, rudenī krāsojas sarkani violetā krāsā.
Ziedi ziedkopās pa 7–17, stobrveida-piltuvveida, koši dzelteni ar tumšāku triepumu uz augšējās vainaglapas, stipri smaržīgi, 3,2–4,5 cm gari, 4,5–5 cm diametrā. Zied maija otrajā pusē, jūnijā, pirms vai kopā ar lapu plaukšanu.
Viena no biežāk audzētajām vasarzaļo rododendru sugām Latvijas daiļdārzos. Spilgti dzelteno ziedu, stiprās un patīkamās smaržas, kā arī izcilās ziemcietības dēļ plaši tiek izmantota selekcijas darbā. Auga daļas, it īpaši ziedi, ir indīgi, taču, tā kā dzelteno rododendru izmanto tikai kā dekoratīvo augu, tad ar to praktiski nav iespējams saindēties.
Savvaļā Kaukāzā, Turcijā un izolētās populācijas Polijā un Slovēnijā. Introducēta 1792. gadā. Latvijā introducēta 19. gs. vidū.

Rhododendron luteum v. glauca

Zilganlapu rododendrs

Rhododendron x mollis

Rhododendron x mortieri

Mortieri grupa

Rhododendron nipponicum Matsum.

Rhododendron occidentale (Torr. et Gray) A. Gray

Rietumu rododendrs

Līdz 4,5 m augsts krūms. Lapas 4–9 cm garas, 1,5–3 cm platas, virspusē tumšzaļas, bieži spīdīgas.
Ziedi stobrveida-piltuvveida, 4,2–5 cm gari, pa 5–12 ziedkopā, parādās reizē ar lapām, balti vai rožaini ar ļoti labi izteiktu tumši dzeltenu lāsojumu uz augšējās vainaglapas, smaržīgi. Zied maija beigās, jūnijā.
Ļoti dekoratīva suga, piemērota audzēšanai Latvijas rietumu un centrālajā daļā.
Savvaļā ASV rietumu piekrastēno Dienvidoregonas līdz Dienvidkalifornijai. Introducēta 1851. gadā. Latvijā 1957. gadā.

Rhododendron periclymenoides (Michx.) Shinners

Kailziedu rododendrs

 

Rhododendron prinophyllum (Small) Millais

Rožainais rododendrs

Stāvus augošs, 1,5 m augsts krūms. Lapas eliptiskas līdz otrādi olveida, iegarenas, 5–7 cm garas.
Ziedi ziedkopās pa 5–9, rožaini, ļoti smaržīgi, plaukst reizē ar lapām, plati piltuvveida, 4 cm diametrā. Zied maijā.
Pilnīgi ziemcietīga suga, piemērota audzēšanai visā Latvijā.
Savvaļā sastopams Kanādā un Ziemeļamerikas austrumu daļā. Kultūrā kopš 1812. gada. Latvijā introducēts 1974. gadā. 

Rhododendron schlippenbachii Maxim.

Šlipenbaha rododendrs

1–4 m augsts krūms. Lapas mieturos pa 5, otrādi olveidīgas, 5–10 cm garas, 3–6,8 cm platas, virspuse tumši zaļa, apakšpuse - gaiši zaļa, gludas. Rudenī krāsojas karmīnsarkanas.
Ziedi pa 3–6, plati piltuvveida-riteņveida, 3–4 cm gari, 5,5–8,8 cm plati, ābeļziedu rožaini līdz balti ar sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Zied maijā reizē ar lapu plaukšanu.
Viena no skaistākajām vasarzaļo rododendru savvaļas sugām ar interesantu lapojumu un bagātīgi ziedoša. Vairāk piemērota kontinentālam klimatam; audzējot Šlipenbaha rododendru Latvijā, bieži vien to ziedēšanas laiks sakrīt ar vēlajām pavasara salnām, tāpēc var ciest ziedi, plaukstošie ziedpumpuri un jaunie dzinumi.
Savvaļā Korejā un Mandžūrijā. Introducēts 1893. gadā, Latvijā 1956. gadā. Nosaukta par godu krievu flotes virsniekam un ceļotājam baronam A. fon Šlipenbaham.

Rhododendron vaseyi A. Gray

Vaseja rododendrs

1,5–4,6 m augsts krūms. Lapas eliptiskas, ar smailu galu, malas mazliet viļņotas, 5–12,5 cm garas un 1,3–5 cm platas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaiši zaļas. Rudenī krāsojas dzeltenas un sarkanas.
Ziedi pa 4–8 dzinumu galos, plati piltuvveida līdz riteņveida, 2,5–3 cm gari, 3,5–3,8 cm plati, gaišāk vai tumšāk rožaini ar oranžu vai sarkanbrūnu lāsojumu uz augšējās vainaglapas. Zied maijā pirms lapu plaukšanas.
Ļoti dekoratīva un ziemcietīga rododendru suga. Ziedpumpuri neizsalst pat visbargākajās ziemās.
Savvaļā Ziemeļkarolīnā purvainās vietās. Introducēta 1880. gadā, Latvijā 1959. gadā. Nosaukta G. R. Vaseja (1822–1893) vārdā, kurš atklāja to 1878. gadā.

Rhododendron vaseyi v. roseum

Vaseja rododendra rožainā varietāte

Rhododendron viscosum (L.) Torr.

Lipīgais rododendrs

1–4,5 m augsts krūms. Lapas 2,1–7,9 cm garas, 1,3–3,1 cm platas, olveidīgas līdz iegareni lancetiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē zilganzaļas, gludas.
Ziedi stobrveida-piltuvveida ar izteiktu stobriņu, 3–4,5 cm gari, ziedkopās pa –14, atplaukst stipri vēlāk par lapām, balti vai rožaini, ar spēcīgu saldu garšvielu aromātu, no ārpuses klāti lipīgiem dziedzermatiņiem. Zied jūnija beigās, jūlija sākumā.
Ļoti izturīga, ziemcietīga, vēlu un bagātīgi ziedoša, smaržīga rododendru suga.
Savvaļā sastopama ASV austrumos līdz pat Dienvidkarolīnai purvainos apgabalos. Eiropā introducēts 1680. gadā, Latvijā 20. gadsimta 30 gados.

Rhododendron viscosum v. nitidum A. Gray

Spožais rododendrs